Rīgā piemin ebreju tautas genocīda upurus 27

Andrejs Terentjevs, F64
Print Friendly, PDF & Email

1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem

Svētdien vairāki desmiti cilvēku pulcējās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas pasākumā, vēsta LETA. Piemiņas brīdis notika Rīgā, Gogoļa ielā 25, vietā, kur 1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot piemiņas pasākuma dalībniekus, norādīja, ka "katra tauta izvēlas savu ticību un ceļ šai ticībai templi". "Ja deg templis, tā ir skaudra sāpe ne tikai šīs ticības piederīgajiem, bet arī tiem, kas dzīvo līdzās," sacīja prezidents, norādot, ka šajā traģiskajā notikumā Latvija pazaudēja daļu no savas uzticamākās kopienas.

Pasākumā piedalījās arī Izraēlas ārlietu ministrs Avigdors Libermans, kurs izteica pateicību tiem, kas izglāba vairākus ebrejus, tortarp Žanim Lipkem.

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā.

.

Komentāri (27)

ivetao2007 04.07.2010. 19.32

Birokrāti VVF un tagadējā prezidenta kancelejās un Ordeņu kapitulā atmetuši atpakaļ vairākus manus ieteikumus par apbalvošanu, jo neesot bijis, piem personas kods. Pēc šo birokrātu ieskata man bija jāiet pie ļoti cienījamā advokāta Jāzepa Minkera un jāsak tā: -Es Jūs gribu ieteikt apbalvošanai, tapēc pasakiet savus personas datus, iekskaitot kodu. Prezidenta G. Ulmaņa laikā ordeņu lietā nebija tāda supebirokrātija. Tā TZO saņēma Dr. Kristaps Keggi un olimpiskā uzvarētāja Dr. Inese Jaunzeme. Pietika raksta avīzē un mana iesnieguma.Manā pieteikumā apbalvošani divas reizes bija Jāzepa Minskera vārds. Īpašu cieņu latviešu vidu viņš izpelnijās vēl staļina laikos drošsirdīgi aizstāvot padomijas tiesā latviešu leģionārus. Vēlāk viņš bija nabadzīgo cilvēku advokāts. Dižens Latvijas patriots palika bez apbalvojuma. Žīds nenobijās aizstāvēt latviešu leģionārus! Bet valsts prezidenta kancelejā un Ordeņu kapitulā uzvarēja, būšu atklāti, cūcīga birokrātija. Un meli, par ko vēl būs runa.

+8
0
Atbildēt

2

    payddaz > ivetao2007 05.07.2010. 09.31

    Jāatzīst, es nezinu minētās personas nopelnus, bet ja viņam ir vērts pateikties, tad jau vajadzētu arī būt tā vērts veltīt piecas minūtes laika, lai piezvanītu viņa sekretārei un palūgtu nosaukt personas kodu ordeņa piteikuma iesniegumam.

    Vajadzētu tomēr izskaust šo paražu, ka interneta komentāri un puskoka lekšana tiek uzskatīts par pilsoniski aktīvu rīcību. Pienākums vismaz pret sevi ir izpildīts tad, kad tas ir izpildīts līdz galam, nevis ķep-ļep-nesanāca, visi citi vainīgi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > ivetao2007 05.07.2010. 08.10

    Piekrītu, bet… Ka tik nedabū pa kūkumu par latviešu (un tikai latviešu) valodā aizliegta vārda lietošanu. Arī zinu vairākus Minskera tautiešus, ko mierīgi var saukt par Latvijas patriotiem, droši vien tādi ir vairums no izdzīvojušajiem, un viņu bērniem, kam saknes Latvijā, bet reti kāds starp iebraucējiem, kuri te cenšas toni noteikt un valodu regulēt.
    A par ordeni nav vērts skumt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

킹스포커 29.03.2021. 22.02

… [Trackback]

[…] There you can find 66821 more Info to that Topic: ir.lv/2010/07/04/riga-piemin-ebreju-tautas-genocida-upurus/ […]

0
0
Atbildēt

0

sbobet 28.04.2020. 05.33

… [Trackback]

[…] There you can find 2081 additional Information to that Topic: ir.lv/2010/07/04/riga-piemin-ebreju-tautas-genocida-upurus/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu