Padomju gadus Rēzeknes muzejā ataino, nepieminot ''okupāciju''; SC vadītā pašvaldība spiedienu noliedz
Atzīmējot Rēzeknes 725.gadskārtu, Latgales Kultūrvēstures muzejs (LKM) jūnija pirmajā sestdienā organizēja pasākumu ģimenēm par tēmu ''Rēzekne padomju varas okupācijas gados'', kurā, iespējams, pēc pašvaldības pārstāvju izteiktajiem aizrādījumiem muzeja darbinieki izvairījušies lietot vārdu ''okupācija'' Latvijas vēstures atspoguļošanā, liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija.
Rēzeknē šogad katra mēneša pirmajā sestdienā tiek organizētas Ģimenes dienas par dažādām tēmām. Jūnija pirmajā sestdienā – 5.jūnijā – LKM bija pieteikts pasākums “Rēzekne padomju varas okupācijas gados”, kas arī publiski izziņots dažādās interneta vietnēs. Drīz vien no Rēzeknes domes pienākušas ziņas, ka šāda tēma šķeļot sabiedrību un lielākā Rēzeknes iedzīvotāju daļa tiekot nosaukta par okupantiem, tādēļ šo vārdu nevajadzētu lietot. Īsu brīdi pasākuma pieteikums pat esot pazudis no vietējā portālā, taču pirms 5.jūnija tajā gan atgriezies.
Kā liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija, pašvaldības amatpersonu signāli tomēr tika ņemti vērā, un par Latvijas vēstures laika posmu no 1940. līdz 1988.gadam stāstīts, izvairoties no vārda ''okupācija'' pieminēšanas.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš pārstāv ''Saskaņas centru'' (SC), Ir.lv noliedza, ka pašvaldības amatpersonas būtu liegušas vārda ''okupācija'' lietošanu Latvijas vēstures atspoguļošanā. ''Ģimenes sestdienu rīkošana Latgales Kultūrvēstures muzejā ir kļuvusi par labu tradīciju, piesaistot arvien vairāk muzeja apmeklētāju. Jautājumi par vēsturi ir vēsturnieku kompetence, pašvaldība neiejaucas vēsturisko notikumu traktējumā un nav arī liegusi izmantot vārdu ''okupācija'' muzeja pasākumos. Mūsu pilsētā dzīvo dažādu ticību un arī nacionalitāšu pārstāvji. Tomēr ir būtiski, skaidrojot dažādus vēsturiskos notikumus, rīkojot publiskus pasākumus, nevairot spriedzi sabiedrībā, bet gan sekmēt to, lai pilsētnieku dzīvotu saticīgi,'' uz Ir.lv jautājumiem rakstiski atbildēja Bartaševičs.
.
Komentāri (53)
ievuliitis 01.07.2010. 11.42
Bartaševicha kumgs! Vai tiešām Rēzeknē sāktos nacionālie nemieri, ja pēkšņi cilvēki uzzinās, ka Latvija 50 gadu bija okupēta?
1
ivetao2007 > ievuliitis 01.07.2010. 16.13
Rezeknes soveietfilozofijas parazītiem – ipatņiem nospļauties uz divu ASV Rīga pausto viedokli par okupāciju. Iesaku šo blēžus un Latvijas ienaidniekus deportēt uz puķinisko Krieviju. Ja ngrib te dzīvot un atzīt parlamenta lēmumus.
0
v_laivins 01.07.2010. 12.14
Arī paši SC biedri lielākoties ir okupācijas sekas, tāpēc jau nepatīk, ka lieto vārdu okupācija.Mazākais, ko viņi varētu darīt: censties būt lojāliem Latvijai un iemācīties beidzot latviešu valodu.
2
ilmisimo > v_laivins 28.07.2010. 08.06
Arī paši SC biedri lielākoties ir okupācijas sekas, tāpēc jau nepatīk,…/
————————–
9. maijs – Pateicības dienas ekvivalents.
Mayflower ekvivalents – tanki.
0
daina_tabuna > v_laivins 01.07.2010. 13.05
Kāpēc gan viņiem tas būtu jādara? Ne viņiem kāds labums no tās lojalitātes, ne latviešu valoda vajadzīga. Tā ir latviešu, nevis viņu problēma. Viņi jūtas gana komfortabli arī tā. Un ja mēs negribam, lai viņi tā justos, tad mums šis diskomforts ir pašiem jārada, nevis jāsaka, lai viņi beidzot taču sāk just diskomfortu.
0
Anita Brauna 01.07.2010. 19.38
Neokupētā Rēzekne
“Saskaņas centra” (SC) stiliņš. Vārds “okupācija” šai partijai ir kā karsts kartupelis. To vairākārt labi demonstrējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņam tas iznāk pagalam organiski – aiziet uz Okupācijas muzeju un teikt, ka 1940.gada jūnijā notikušais nav dēvējams par okupāciju. Dabiski, ka no viņa pūlas neatpalikt Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, arīdzan “saskaņietis”.
“Ir būtiski, skaidrojot dažādus vēsturiskos notikumus (..) nevairot spriedzi sabiedrībā, bet gan sekmēt to, lai pilsētnieki dzīvotu saticīgi”, tā Bartaševičs. Un vēl – “jautājumi par vēsturi ir vēsturnieku kompetence”. Arī tas ir dzirdēts – no prominentiem SC ļaudīm.
Uz Bartaševiča pieminēto “spriedzi” var paskatīties arī no citas puses – ka spriedzi var sekmēt vārda “okupācija” cenzēšana pasākuma nosaukumā. Ja vārds būtu spriedzbīstams, Latvijas sabiedrība sen būtu uzlidojusi gaisā.
Vārdu “okupācija” saistībā ar 1940.gadu var atrast radio, TV, presē, galu galā arī skolā sen vairs nestāsta par “sociālistisko revolūciju”, tā palikusi, šķiet, vienīgi Alfrēda Rubika repertuārā.
Nav jau nemaz tik svarīgi, vai Bartaševičs pats (viņš to noliedz) vai kāds no viņa svītas deva “vadošos norādījumus”, svarīgs ir pats fakts. Svarīgs tāpēc, ka Latgales Kultūrvēstures muzejs ir Rēzeknes domes budžeta naudu saņemoša iestāde, kurai neiejūtības gadījumā var “piegriezt skābekli”. Citiem vārdiem sakot, runa ir par dienesta stāvokļa izmantošanu ideoloģisku mērķu sasniegšanai. Pārējā Latvija bija okupēta, tikai Rēzekne ne.
Mēdz gadīties, ka “Maskavas roku” saskata tur, kur tās patiesībā nav bijis. Ja vien tā nav nejaušību nejaušība, šajā gadījumā tās siltums jaušams. Oficiālā Krievija nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju, nemaz jau nerunājot par atvainošanos. Vēl vairāk, okupācijas pieminēšana starpvalstu attiecībās ir Kremli kaitinošs faktors. Kad okupācijas faktu, saucot lietas īstajos vārdos, atzīs Maskava, arī “saskaņieši” pārstās to dēvēt par “1940.gada notikumiem”.
0