Pētījumi rāda, ka valsts tēriņu samazinājums var veicināt ekonomisko izaugsmi
Ekonomistu un politisko filozofu idejas, gan pareizas, gan nepareizas, ir spēcīgākas, nekā parasti tiek uzskatīts. (..) Praktiski vīri, kuri iedomājas, ka viņi ir pilnīgi pasargāti no jebkādas intelektuālas ietekmes, parasti ir kāda sen novecojuša ekonomista vergi.
Tā savulaik rakstīja viens no XX gadsimta slavenākajiem ekonomistiem Džons Meinards Keinss (John Maynard Keynes), kurš nomira 1946.gadā, bet kura teorijas vienkāršotā, toties populārā versija – ka pret ekonomikas lejupslīdi jācīnās, palielinot valsts izdevumus – pēc Otrā pasaules kara ieguva hegemoniju pār Rietumu pasaules ekonomisko domāšanu. Viņa ideju ietekmi mazināja 70.gados piedzīvotā ekonomikas stagnācija, taču kopš pasaules ekonomiskās krīzes sākuma 2008.gada rudenī Keinsam atkal ir radušies daudzi ievērojami un ietekmīgi piekritēji.
Tā tas ir noticis ne tikai lielajās rietumvalstīs, kuru vadītāji vismaz vārda pēc zina, kas ir Keinss un kādas idejas viņš pārstāv. Katru reizi, kad tādi brutāli pragmatiski, intelektuāli šķietami neietekmējami vīri kā Ainārs Šlesers runā par «ekonomikas stimulēšanu», viņi godina Keinsa piemiņu, pat ja paši viņa vārdu nav pat dzirdējuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.