Tanki kāpās 26

Sašutums par ASV militāristu izbetonēto kāpu ir miglas pūšana acīs

Man patīk kāpas – bez automašīnām, tukšām pudelēm un cietokšņiem, kas attāli atgādina savrupmājas. Savukārt nepatīk konstruēta realitāte, kurā tiek atrasts ienaidnieks un ar skaļiem paziņojumiem radīts tāds dūmu aizsegs, aiz kura vairs neko nevar saskatīt, bet visiem kož degunā.

Runa ir par 47 metrus garo, betonēto nobrauktuvi cauri kāpai Vārves pagastā, kas ierīkota gaidāmajām lielākajām Baltijas militārajām mācībām BALTOPS. Rekonstruēts arī ceļš, kas to savieno ar kādreizējo PSRS armijas daļu, kur saglabājušies angāri un betonēti laukumi. To izmantos, lai krastā izceltos ASV militārās tehnikas vienības.

Ventspils avīzes gan pilsētā, gan galvaspilsētā sūdzējušās, ka kāpa izšķūrēta, par spīti miljonam ASV dolāru, kas nonācis Latvijas ekonomikā celtniecības materiālu iegādei un būvnieku iztikas nodrošināšanai. Latvijai ceļš radījis izmaksas: zemessargiem piemaksāts par objekta sargāšanu, ceļu policija konvojē amerikāņus bez maksas.

Pilsētas mērs Aivars Lembergs, kurš protestējis, ka ceļa būve nav uzticēta vietējām firmām un aicinājis tādēļ nomainīt aizsardzības ministru, paziņojis, ka notikušais liecina par valdības “nenormālo iztapību ārvalstu runču priekšā”.

Diez vai Lembergs protestētu, ja Latvijas karavīriem ārvalstu operācijās, piemēram, Afganistānā vajadzīgo ceļu būvētu latviešu uzņēmums. Nav šaubu, ka protestētu afgāņi.

Loģiski ir dabas draugu iebildumi, jo – kas viņi būtu par dabas aizstāvjiem, ja neprotestētu pret katru būvi kāpās! Nobrauktuves teritorijā ir divi biotopi: grantainas un oļainas pludmales, un priekškāpa. Neviens no tiem nav iekļauts Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstā, un īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā. Militāristi solās pēc mācībām kāpās sastādīt raksturīgos augus to nostiprināšanai.

Cik patiesi tas uztrauc Zaļo un zemnieku savienību (kurā ietilpst Latvijas Zaļā partija), kas pieprasījusi aizsardzības ministram sagatavot ziņojumu, rāda milzu sašutumam sekojušais pieprasījums ļaut dabas aizsardzības inspektoriem piedalīties mācībās ''Baltic Host''. Tās ir teorētiskās, “papīra” mācības, kurās raksta plānus, ar datoru modelē situācijas, utml. Kāpu sargiem tās noteikti ir pa zobam. Jūras mācības saucas BALTOPS un notiek nedēļu vēlāk.

Tās ir tikai detaļas. Stāsta mugurkauls ir vienkāršs (un Latvijas ārlietu/aizsardzības resori var vainot tikai sevi, ka nav pūlējušies to paskaidrot un reducējušies uz miljoniem un biotopiem). Amerikāņi neierodas neaicināti, lai postītu Latvijas piekrasti (ir vērts padomāt, kas paliktu pāri no kāpas biotopa, ja smagā militārā tehnika tai pārbrauktu bez ceļa). Mēs viņus uzaicinājām.

Kopš ASV prezidenta maiņas ir izzudusi iepriekšējā amerikāņu ārpolitika, kurā viss dalījās vienkārši:vai nu labais, vai ļaunuma ass. Primitīvi, bet baltiešiem drošāk nekā Obamas administrācijas “nezinu, kas esi, man iekšpolitiskas lietas darāmas”. ASV administrācijā vērtības ir nomainījusi reālpolitika, un austrumeiropiešus nevar vainot, ja viņiem rodas sajūta, ka ASV pasludinātais attiecību “restarts” ar Krieviju notiek uz viņu rēķina.

No Obamas administrācijas radara ir nozudušas ne tikai Baltijas valstis, bet visa Eiropa. Sekas ir bijušas, maigi izsakoties, nepatīkamas.

Krievija un Baltkrievija pērn rudenī rīkoja pilna spektra mācības (ieskaitot atomscenāriju), kurās imitēja etnisko poļu sacelšanos Baltkrievijā un lietuviešu teroristu uzbrukumu Kaļiņingradai, kā arī cīņu pret NATO bataljoniem, kas iebrūk no Igaunijas un Latvijas. Francija, par spīti baltiešu protestiem, grasās pārdot Krievijai savu jauno karakuģi ''Mistral''.

ASV neveiklais paziņojums par raķešu vairoga plānu maiņu sākotnēji izskatījās pēc piekāpšanās Krievijai uz Polijas un Čehijas rēķina.

NATO vēl piecus gadus pēc Baltijas iestāšanās nebija izstrādājuši to aizsardzības plānu. Pēc stīvēšanās ar vāciešiem un itāļiem, no kuriem pirmie vēlējās to saskaņot ar Krieviju, bet otrie nevēlējās vispār, jo – kas tad mums uzbruks, klusiņām tas tika pieņemts.

Lai nevienu netracinātu, tas ir nevis atsevišķs Baltijas plāns, bet daļa no Polijas plāna. Paralēli plānam Latvijai bija vēl vairākas prioritātes: pēc iespējas vairāk militāro mācību, pēc iespējas vairāk augsta ranga vizīšu (gan militāristu, gan politisko), lai vismaz tā saglabātu ASV piesaisti Baltijai. Savukārt, lai varētu trenēties kādas valsts aizsardzībā, ir vajadzīga atbilstīga militārā infrastruktūra.  Kamēr nebūs militāru vajadzību, ceļu varēs izmantot vietējie glābēji.

Atzīšos, ka caur kāpu izbūvēts viens ceļš Kurzemē (un pat daži torņi kāpās, kā apgalvojis vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS)) man nešķiet nekas šausmīgs, ja salīdzina ar dažu mierlaika būvi, piemēram, bijušā baņķiera Valērija Kargina apdzīvoto cietoksni Jūrmalā vai vairāk nekā 70 kokiem kāpās, no kuriem daudziem būs jākrīt politiķa Aināra Šlesera īpašuma piebraucamo ceļu un tenisa kortu dēļ. Sarakstu varam turpināt.

Riskējot izpelnīties amerikāņu pakalpiņa un kāpu postīšanas atbalstītāja birku, atzīšos vēl kādā noslēpumā: es tiešām ticu, ka gadījumā, ja radīsies nepieciešamība, ASV manu ģimeni un valsti varēs aizstāvēt labāk nekā minētie vietējie personāži.