«Es pie sevis saku: Gunār, ej ar paceltu galvu, ej un dari! Neklausies, ej un dari!» Lido zīmola radītājs Gunārs Ķirsons kā spiedīgu nastu grib nomest sliktās ziņas, kas aptraipījušas viņa pamatīgā latviešu saimnieka tēlu. Lido pārdzīvo grūtus laikus, un tajā vainojami ne tikai ekonomiskie apstākļi, bet arī īpašnieka fantasta daba. Ķirsons apņēmies uzņēmumu izvilkt no krīzes, bet – vai viņš būs ieraudzījis savas kļūdas?
Gunāra Ķirsona pašreizējās situācijas kvintesence atspoguļojas jaunajā Lido dizaina rūpnīcā. Moderna, pašā krīzes priekšvakarā uzcelta ražotne māju būvēšanai. Ķirsona sākotnēji iecerēto ārzemju pasūtījumu – Lido stila restorānu ēku – pašlaik vienkārši nav. Tā vietā viņš izlēma būvēt tipveida individuālās mājas, pagājušajā pavasarī prezentēja vienu paraugu, taču tās aizvien nebija iespējams nopirkt, jo nebija uzkonstruēta tāda māja, ko Ķirsons gribētu ražot. Modeļus nemitīgi pārtaisīja. «Tas bija bezgalīgs process,» nopūšas Lido dizaina rūpnīcas bijušais direktors Jānis Mūsiņš.
Tajā pašā laikā Ķirsons noraidīja iespaidīgu 3-4 miljonu eiro pasūtījumu no Pakistānas. Tādas suņu būdas nebūvēšu, viņš bija teicis darbiniekiem.
Tieši dizaina rūpnīca un mazākā mērā arī Madonas pusē tapušais atpūtas komplekss – viesnīca Ķirsona muiža un slēpošanas kalns – ir projekti, kuru dēļ Lido vienīgais īpašnieks ir spiests atzīt, ka uzņēmumam pašlaik «ir ļoti grūti». Abi projekti prasījuši lielus ieguldījumus, kurus atpelnīt ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ir sarežģīti. «Viss gulstas uz manu kotleti,» Ķirsons norāda, ka jaunos uzņēmumus nākas vilkt viņa pamatbiznesam – sabiedriskajai ēdināšanai un pārtikas ražošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.