Redzēju sapnī, kā pie Roņu salas nogrimst Latvijas prāmis Parāds ar visu Saeimu un valdību, kā arī vairākiem bijušajiem un topošajiem politiķiem
Sapratu, ka tas bijis izpriecas brauciens par nodokļu nemaksātāju naudu, sarīkots par godu vasaras pienākšanai. Dažiem nekaunīgākajiem slīcējiem tomēr izdevās pieķerties pie nolūzušajiem mastiem un citiem peldošiem priekšmetiem. Pie tiem turēdamies, viņi ar milzīgām pūlēm centās nokļūt līdz salai.
«Esmu glābta,» atviegloti atelsās deputāte, kurai palaimējās apķert blakus peldošo roni. Saulrietā viņa nedaudz atgādināja sirreālista Pola Eliāra mūzu. Roni bezkaunīgais un dzelžainais deputātes tvēriens tā pārsteidza, ka viņš paklausīgi aizpeldēja līdz cietzemei, iepleta lielas acis, uzslēja savas garās ūsas un iemīlējās turpat uz vietas. «Ma armastan sind!»* – tā kā ronis visu savu mūžu bija dzīvojis igauņu ūdeņos, viņš prata to pateikt tikai igauniski.
«Tu, gnīda, pazūdi… no mana… plosta, es… ka tevi…!» cauri šļakatām skanēja dusmīga vīrieša balss vēl patālu no salas. Nāca redzams, kā divi slīkstošie cīnās par vietu uz neliela piepūšama plosta, kurā bija pavisam maz gaisa, un tas tik tikko turējās uz ūdens.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.