Soda mikroshēmu ražotāju karteli 71

AFP/LETA

Eiropas Komisija lielākajiem elektroniskās atmiņas ražotājiem uzliek 331 miljonu eiro naudas sodu

Eiropas Komisija (EK) pasaulē lielākajiem atmiņas mikroshēmu ražotājiem, tostarp "Samsung", "Infineon" un "Toshiba" kopumā piemērojusi 331 miljona eiro (232,6 miljonu latu) naudas sodu par karteļa izveidošanu, vēstī aģentūras AFP/LETA.

Visvairāk nāksies maksāt Dienvidkorejas kompānijai "Samsung Electronics Co.", kam uzlikts 145 miljonu eiro (101,9 miljonu latu) sods, teikts trešdien izplatītajā EK paziņojumā.

Vācijas ražotājam "Infineon Technologies" noteiktais naudas sods ir 56,7 miljoni eiro (39,8 miljoni latu), bet Dienvidkorejas "Hynix Semiconductor Inc." – 51,5 miljoni eiro (36,19 miljoni latu).

EK sodas naudu piemērojusi arī Japānas uzņēmumiem "Hitachi" "Toshiba", "Mitsubishi", "NEC Electronics" un "Elpida Memory", kā arī Taivānas "Nanya".

Savukārt ASV mikroshēmu ražotājam "Micron Technology" no naudas soda izdevies izvairīties, jo kompānija EK sniedza informāciju par pastāvošo karteli.

Komisija norāda, ka kopējais naudas soda apjoms samazināts par 10%, jo kompānijas atzinušas savu dalību kartelī. Šī ir pirmā reize, kad karteļa lietā panākta šāda vienošanās. "Šajā lietā iesaistītās kompānijas ir atzinušas, ka koordinējušas cenas," sacīja Eiropas Savienības konkurences komisārs Hoakins Almunija.

Komentāri (71)

Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.01

brivibasesence – kartelis nav brīvais tirgus. Šo karteli sodīja par to, ka tas neļāva pircējam ar savu maciņu balsot par labāko/lētāko produktu.
Konkurences būtība ir tā, ka ražotāji ir spiesti pārdot savu produciju par to cenu, ko pircēji ir gatavi maksāt. Un ja kāds tirgo par lielāku cenu, tad pirks no konkurenta. Un karteļa būtība ir tā, ka ražotāji vienojas par noteiktu cenu zem kā neviens netirgos savu produkciju līdz ar to konkurence, brīvā tirgus izpratnē, vairs nav iespējama.

BTW – saitē ir visi mikroshēmu ražotāji nevis tikai atmiņas shēmu ražotāji. Ne Intel, ne AMD, ne Texas Intruments un lielākā daļa tajā sarakstā uzrādīto neražo atmiņas shēmas…

+6
-1
Atbildēt

8

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.12

    Nepiekrītu, brīvu tirgu var kropļot tikai administratīvi. Kurš liedz rasties uzņēmumam X, kurš ražotu labākas/lētākas preces kā kartelī esošie?
    Ja 2 vai vairāki uzņēmumi nolemj nekonkurēt savā starpā, tad tas ir tikai viņu biznesa lēmums.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.45

    Pasaulē ir daudz netaisnības, es runāju par veselo saprātu, ne par to, ka visā pasaulē notiek tirgus ierobežošana administratīviem līdzekļiem.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 18.59

    Jā, sauklis “sabiedrības interesēs” ir ļoti populārs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sviitijs > Normunds Namnieks. T 19.05.2010. 19.41

    Valsts mūs nodrošina ar drošību, bet tai nav jājaucas visās cilvēka dzīves sfērās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Un kāpēc drošībā ir jāiejaucas un citos aspektos nē? Kur ir uzskaitīti tie aspekti kur ir jāiejaucas un kur tie kuros nav? Un kas to izlemj?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Un ASV šādi “biznesa lēmumi” ir aizliegti jau no 1890 gada. ES un lielākajā daļā citu valstu arī šāda prakse ir aizliegta.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Tik pat labi varētu teikt, ka anarhija ir vislabākā valsts pārvaldes forma…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Dotajā gadījumā tā nav netaisnība. Peļņas maksimizēšana oligopola vai monopola gadījumā būtiski atšķirās no peļņas maksimizēšanas brīvas konkurences apstākļos un šie regulējumi, kas ierobežo “absolūti” brīvo tirgu ir tikai sabiedrības interesēs.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Sviitijs 19.05.2010. 20.51

Es runāju par ekonomiku, ne par to, ka valsts nav nepieciešama.

0
0
Atbildēt

1

    Sviitijs > Sviitijs 19.05.2010. 20.53

    Tas bija atbildot Buu, vienkārši IR.LV man nezkāpēc pārliek uz jaunu komentāru, kaut spiežu uz “Atbildēt”. Nu tas tā..

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sviitijs 19.05.2010. 21.22

Mikroshēmas tirgu caur gala produkta cenu. Kalkulatora ražotājs izvēlas to mikroshēmu un viņš rēķina savus ienākumus, izdevumus utt.
Vispār, kurš var pateikt cik reāli izmaksā kāds produkts bez paša ražotāja? Varbūt vienam ražotājam cena ir augstāka, jo dārgāks ofiss iekārtots un tmldz. Es iebilstu pret to, ka valsts administratīvi nosaka, tā cena ir okei vai nē. Tas vienīgi būtu pieļaujams attiecībā uz dabīgajiem resursiem un valsts pasūtījumiem, bet nevis neatkarīgu tirgus subjektu savstarpējām darbībām.

0
0
Atbildēt

1

    karpovich > Sviitijs 19.05.2010. 21.47

    Jā, taisnība, ka kartelis ir grūti pierādāms. Tomēr šajā gadījumā kompānijas pašas ir atzinušas, ka ir vienojušās par cenām virs brīvā tirgus līmeņa.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu