Pēdējos notikumus ar Ventspils naftas uzņēmumiem skaidro korporatīvo attiecību vadītājs Marks Vārs
Pavirši vērotāji Ventspils naftinieku karos sen ir zaudējuši izpratni, kurš kurā brīdī kontrolē impērijas galvenos asinsvadus. Pēdējās nedēļās lielāko uzmanību pievērsuši notikumi “Ventspils naftā” (VN), kurā kopš 2006.gada lielākie akcionāri ir “Vitol group”. Kādreizējiem pretiniekiem metot kažokus, vairākas nedēļas notiek cīņa par to, kurš kontrolēs VN. Biržā tiek aktīvi pirktas akcijas, lai iegūtu vairākumu un pārņemtu varu no “Vitol”, no dažādu akcionāru puses izsludinātas un atceltas akcionāru sapulces, advokāti Lihenšteinā rosina izmeklēšanas. TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka uzņēmumi, kuri tiek saistīti ar Aivara Lemberga vārdu, un Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolētais “Latvijas naftas tranzīts” ieguvuši 0,57% pārsvaru pār “Vitol”. Šonedēļ Rīgā ieradās uzņēmuma padomes loceklis, “Vitol” korporatīvo attiecību vadītājs Marks Vārs (Mark Ware), un sniedza savu skatījumu uz notikušo.
Cik daudz akciju “Ventspils naftā” “Vitol” grupai šorīt piederēja?
Es domāju, ka ap 48%.
Vai “Vitol” joprojām ir VN vairākuma akciju īpašnieks?
Jā, mēs esam.
Kā jūs to varat zināt, ņemot vērā aktīvo tirdzniecību biržā un publiski redzamos strīdus?
Jo mums ir informācija, kas nosūtīta “Ventspils naftas” valdei, ka ir noticis nelegāls darījums, kas ietver lielu akciju daļu. Valde to ir nodevusi attiecīgajām institūcijām.
Kas piedalījās šajā darījumā un kad tas notika?
Izskatās, ka 23.aprīlī , bet pārējo mēs atstāsim Latvijas varas iestāžu ziņā [vēlāk “Ventspils nafta” publicēja šādu paziņojumu].
Kāpēc jūs to saucat par nelegālu darbību?
Jo tas ir minēts vēstulē. Es nekomentēšu.
Kā jūs atrisināsiet konfliktu ar saviem biznesa partneriem?
Lieta, ko es vēlos uzsvērt, ir, ka mūs neinteresē akciju pirkums un tad strīdi ar partneriem. Iemesls, kādēļ “Vitol” iesaistījās VN, bija ilgtermiņa, noturīgs bizness. Mūs nenoliedzami ir sarūgtinājis fakts, ka visas ziņas par biznesu medijos – un liela daļa ikdienas – ir bijusi par cilšu cīņām, ieskaitot, atklāti sakot, jūsu jautājumus.
Mēs nopirkām daļas, lai, cerams, vadītu labu biznesu, un mēs redzam progresu. Kopš mēs nomainījām pārvaldi, mūsu korporatīvie izdevumi trijos mēnešos ir samazināti par 50%. Mēs esam ievērojami uzlabojuši termināli – gan drošības sistēmu izmaiņu ziņā, gan attīrīšanas sistēmās, produktivitātē, un tas virzās pasaules klases termināļa virzienā, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju. Tās ir lietas, uz kurām mēs vēlamies ilgtermiņā fokusēties, bet mūsu laiks un pūles tiek tērētas konkurējošu cilšu karos. Mēs esam vairākuma akcionāri, mēs esam klausījušies daudz absolūtu muļķību par akcionāru sapulcēm, redzējuši zogam savu logo un zem tā publicējot nepatiesu informāciju. Tas traucē mūsu mērķim – labs bizness akcionāriem un Latvijai.
Kas ir noticis pēdējā laikā, ja jūsu bijušie biznesa partneri ir vērsušies pret jums un devušies uz prokuratūru? Man tas neizklausās pēc laba biznesa.
Mēs esam sasnieguši labu progresu terminālī, korporatīvajā centrā. Mēs neesam neko sasnieguši “Latvijas kuģniecībā” (LK). Tā ir milzu vilšanās. Savulaik lieliska Latvijas kompānija ir, atklāti sakot, gan slikti vadīta, gan izmantota. “Vitol” ir liela pieredze kuģniecības biznesā, un ir skumji, ka neesam spējuši pēdējos 2–3 gadus palīdzēt kompānijai, kas darbojas ļoti grūtā tirgū. Mēs neesam sasnieguši to, ko vēlējāmies. Taču, ja dažādie akcionāri beidzot spētu koncentrēties nevis uz strīdiņiem, kuram kas pieder, bet akcionāra būtību – vadīt labu biznesu – es būtu optimistisks par kompānijas nākotni. Ja mēs vadīsim laiku strīdos, tas nevienam nepalīdzēs.
Bet jūs esat situācijā, kurā tas notiek. Ja jūsu partneri pārliecinās vietējās iestādes, ka “Vitol” vairs nepieder vairākums akciju, ko darīsiet?
Šis nav tas gadījums, un es nepiekrītu jūsu jautājuma uzstādījumam.
Jautājums ir, vai jūs paliksiet VN arī tad, ja būsiet mazākuma akciju īpašnieks?
“Vitol” nodomi VN ir ilglaicīgi.
Cik ilglaicīgi?
Ilglaicīgi. Mēs esam ilgtermiņa investori, nevis rītdienas spekulanti. Mēs esam terminālī ieguldījuši 300 miljonus USD, un starp cilšu strīdiem der atcerēties, kas ir bizness. Mūsu operācijās termināļi stratēģiski svarīgās vietās spēlē lielu lomu: tie ir Amsterdamā, Roterdamā, Antverpenē, Ventspilī, tikko vienu uzbūvējām Floridā, viens ir Vidējos Austrumos un vēl viens top Malaizijā. Tādēļ arī Ventspils mums ir ilgtermiņa interese: nozīmīgs reģions, laba pieeja Baltijas jūrai, labs, bet uzlabojams terminālis. Mēs ticam, ka nesaskaņas atrisināsies un cilvēki nāks pie prāta, mēs darīsim visu, lai varētu palikt optimisti. Ir viegli pazaudēt mērķi, iesaistoties vietējo spēlēs.
Kopš jūs nopirkāt akcijas, vai esat apsvēruši to pārdošanu?
Nē, neesam.
Kad jūs pērn janvārī mainījāt padomi, izskanēja, ka esat piedāvājuši akcijas Aivaram Lembergam?
Vietējā prese ziņo daudz un dažādas lietas. Kā teicu – mums ir ilgtermiņa intereses.
Jūs sakāt, ka nepiedāvājāt?
Mums ir ilgtermiņa intereses.
Tā nav atbilde uz uzdoto jautājumu.
Tā ir mana atbilde uz jautājumu.
Labi. Vai pēdējo gadu laikā jums ir bijušas sarunas ar Krievijas kompānijām par akciju pārdošanu?
Tā pati atbilde. “Vitol” šeit ir investējis krietnu naudas daudzumu, mums tā ir ilgtermiņa spēle.
Kas ir jūsu sarkanās līnijas, lai jūs paliktu VN biznesā? Jo, ja biznesā nav iespējams sadarboties ar partneriem un uzņēmums neattīstās kā cerēts, agri vai vēlu rodas jautājums, pie kādiem nosacījumiem ir jēga palikt.
Jums jāskatās uz pamatbiznesu, nevis spēlēm, kas notiek tam apkārt. Mēs uzskatām, ka mums ir laba valde, jēdzīgi, pieredzējuši cilvēki kā Saimons Bodijs, kas ārkārtīgi labi izprot biznesu, un uz tā pamata valde ir panākusi ievērojamu uzlabojumu. Ar termināļa biznesu viss ir kārtībā, mēs uztraucamies par pārvadājumiem, jo tas ir skarbs bizness, smags tirgus un varētu LK gadījumā būt labāks.
Ko darīsiet LK sakarā?
Tas ir nopietns jautājums – mēs esam liels akcionārs un nevaram iepazīties ar grāmatvedību un gada pārskatiem. Mēs no “Ernst&Young” saņemam VN gada pārskatu ar lieliem baltiem plankumiem, kur būtu jāievada LK gada pārskata dati, kas netiek apstiprināts. Mēs esam ļoti sarūgināti, jo, no vienas puses, Latvijā bizness notiek tā, kā apliecina mūsu diskusija, visas šīs spēles, bet, no otras puses, te ir labas biznesa iespējas investoriem. Ļoti daudz notiekošā ir vienkārši traucēklis, baumas, intrigas.
Bet tas nepazudīs, kamēr būs esošie investori.
Mēs vienkārši mēģināsim virzīties uz priekšu.
Advokāts Meroni pēdējās dienās ir runājis ar medijiem, sakot, ka daļa no kompānijām, kam pastarpināti pieder VN, ir Lemberga kunga kontrolētas. Vai jūs savās darbībās VN to saredzat?
[Sarunā iesaistās PR konsultante, sakot: “Jūs koncentrējaties uz kompāniju vārdiem, nemēģinot noskaidrot, kam tās pieder.”]Es negribu spēlēt spēlītes ar “kurš ir kurš”, nedomāju, ka tas kādam palīdz. Uzņēmumā ir akcionāru grupas ar atšķirīgām interesēm par to, kā būtu jāvada kompānija, un uz tā pamata viņi ir izdarījuši dažādas nelikumīgas darbības: izziņojuši nepatiesas akcionāru sapulces, zaguši logo un tamlīdzīgi.
VN akcionāru sapulce būs 11.novembrī, un tas ir vienīgais datums, kad ir gaidāma pilnsapulce, un, ja būs kādas izmaiņas, tās tiks izziņotas caur biržu. Mēs iesniegsim gada pārskatu līdz 31.jūlijam, protams, ja būsim saņēmuši ziņas no apstiprināta LK gada pārskata. Normālas korporatīvās darbības, bet ir skaidri redzams, ka eksistē konkurējošas ciltis, kuras nepalīdz vadīt kompāniju, lai kādi ir viņu personiskie mērķi vai ieguvumi.
Kura no ciltīm ir vainojama pie notiekošā?
Es nesaukšu vārdus un nesākšu kādu vainot, “Vitol” nav tāda pieeja.
Vai “Vitol” savu investīciju VN uzskata par drošu?
Mēs esam optimisti. Aizmirstiet Latvijas perspektīvu un paskatieties uz naftas un gāzes sektoru. Latvija ir bijusi daudz grūtāka par citiem tirgiem. Mēs esam relatīvi nesen uzbūvējuši gāzes termināli Nigērijā kopā ar vietējiem partneriem, kuri koncentrējas uz tā vadīšanu, nevis cilvēku vārdiem, kuram pieder kas. Strādāt šeit ir bijis daudz grūtāk, ir bijis daudz blakusparādību, un man ir skumji Latvijas dēļ. Es brīžiem brīnos, kā ES valsts var uzvesties tā, it kā būtu no citas pasaules. Tādēļ mēs esam izteikuši bažas premjerministram.
Kad?
Pirms pāris nedēļām, aprīlī. Mēs gribējām izteikt savas bažas cilvēkam, kuram ir plašāks skats, kurš redz Latijas vietu pasaulē un zina, kā būtu jāvada normāli biznesi. Mēs izteicām savas bažas par juridiskām aktivitātēm: akcionāru sanāksmēm, akciju pārdošanas darījumiem, reģistriem un to pienācīgu darbību. Mēs domājam, ka viņš zina, kas ir labi Latvijai un kādai jābūt biznesa videi Eiropas valstī. Viņš mūs saprot, bet mēs turpināsim izteikt savas bažas ne tikai Latvijas iestādēm, bet arī plašākai pasaulei, ja nepieciešams.
Kas varētu būt šīs institūcijas?
Latvija ir ES dalībvalsts, un kopā ar statusu nāk arī pienākumi un standarti, kā darbojas normāla korporatīvā pārvalde. ES dalībvalsts statuss nenozīmē tikai uzrakstu pie durvīm – ar to kopā ir noteikti pienākumi.
VN gadījumā neviens nav tas, par ko izliekas. Ja paskatāmies kaut vai uz ārzonu kompānijām, kuras pastarpināti ir dalībnieki VN, vietējiem cilvēkiem rodas jautājumi, ko pārstāv “Vitol”. Sevi?
Jā, pilnīgi noteikti, kategoriski – jā. Bez kauna vai aiztures.
Komentāri (39)
terauds123 13.05.2010. 22.14
visi mēsli sākās tad kad valstij nafig nebija vajadzīgi viņas pašas uzņēmumi un tie par sviestmaizi (labākā gadījumā) tika izsaimniekoti..piemēram Statoil joprojām ir Norvēģijas valsts kompānija..un ..i nekas ..ar peļņu darbojas..un nekādi hūtveidīgi vai buldorzerveidīgi ģēniji nav nepieciešami..
3
ievuliitis > terauds123 14.05.2010. 13.34
Atceroties Askolda akciju Būtiņģē, tas nepārsteidz.
0
bebiekste > terauds123 14.05.2010. 12.04
Piekrītu.
Mums mēgina iestāstīt, ka tikai privāti uzņēmumi spēj darboties labi tirgus apstākļos. Taču sektoros, kuros nav pietiekošas konkurences, privātie var darboties tikpat neefektīvi.
Pie tam valsts uzņēmumu peļņa kaut nedaudz palīdzēja krīzes apstākļos.
0
Marija > terauds123 14.05.2010. 13.18
Manuprāt, problēmas sakne ir tajā, ka 90.tajos tādas ‘valsts intereses’ nemaz nebija kā zorte. Bija amatus ieņemošo personu privātās intereses, hūte kā spilgtākais piemērs.
Bez tam, es ļoti labi atceros, ar kādu intensitāti atmodas sākumā notika zaļo akcijas pret valstij piederošām Ventspils ostas rūpnīcām. Pēc šīm akcijām jebkuram bija skaidrs, ka tās ir otrs lielākais kaitnieks latvju tautai pēc Daugavas new Hesa.
Šī Ventspils ostai uzbrūkošā retorika strauji izbeidzās, tikko radās iespēja tās privatizēt. Es neizslēdzu iespēju, ka zaļo akcijas tika speciāli organizētas, lai radītu iespaidu par ražotņu “sliktumu” sabiedrībai, samazinot pretendentu skaitu.
0
Māris Diņģelis 13.05.2010. 22.16
Nu ko, interesanti būs redzēt, kam Vitol sūdzēsies pēc vēlēšanām? Premjeram, kuru kontrolēs vārdā nenosauktais aborigēns?
Zīmīgi, ka cienījamais valdes loceklis tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai Lembergam ir piedāvātas akcijas.
10
garausiitis > Māris Diņģelis 20.05.2010. 09.21
Tur daudz interesanta – piemēram tas ,ka VN pretojās uzstādīt degvielas skaitītāju Latvijas galā. Kapēc – tas top skaidrs , ja papēta kā reāli tika “zagta” degviela. Vispār par to fenderi ,ja gribētu stāstīt , tad vislabāk varētu pastāstīt ONKABā , tiem bija speciāla nodaļa pirms Ventas un tur tāds puisis Dainārs strādāja ( uzvārdu nerakstīšu )- viņš reāli tās lietas pārzināja .
Starp citu Dombrovskis esot FM amatā ielika nopietnus sprunguļus globālai fenderei no trubas, bet tas jau cits stāsts. ( no tā laika es Mūsrniecei esmu piešķiīris kļičku – ” pistoļvecene ” ).
0
Māris Diņģelis > Māris Diņģelis 19.05.2010. 21.54
Liels paldies, ļoti interesanti dati! Izskatās pēc klasiska ‘žadnostj fraiera sgubila’.
0
garausiitis > Māris Diņģelis 15.05.2010. 09.38
Ak jā par cipariem – tagad vidēji ap 600-700 USD tonnā , jāskatās placis . Ja 8000 t kā tagad , tad tie ir ~ 5 000 000 USD gadā , ja skatamies 2000 gadu , tad placis bij zemāks un tie varētu būt ~ 20000 USD dienā vai 7 300 000 USD gadā . Tiesa vienubrīd sistēma kā tika vesta degviela no VN ārā pa sētas vārtiem liek domāt ,ka 100 t dienā ir ļoti samazināts apjoms. Starp citu par trubas zagļiem interesants stāsts – ir pamatotas aizdomas ,ka viņi kā tādi bija nepieciešami , lai maskētu to zagšanu ,kas notika trubas galā , pie kam trubas zagšana bija stipri limitēta un attiecīgas nodevas bija jāmaksā apsargiem ,lai varētu ar to nodarboties. Šeit ir interesants stāsts kapēc vispār VN atteicās no Valsts policijas pakalpojumiem un izveidoja savu apsardzes kompāniju.
0
garausiitis > Māris Diņģelis 14.05.2010. 22.27
Redz jāskata cik konkrētā gadā vidēji maksā dd. Ieguvumi tur vairāki – tiek atmazgāta nauda; netiek samaksāts iekšzemē PVN un akcīze; samazinās UIN ko maksā uzņēmums valstij. Mani nu stipri no pirksta izzīsti aprēķini ir aptuveni 100 t dienā ( par laiku ap 2000 gadu ) . Tagad dzirdēju ,ka pagajušogad VN ir nozagts 8000 t dd , bet 1.aprīlī ir nomainīta apsardzes firma Venta ar citu un šis cipars ir krities vēl.
0
Māris Diņģelis > Māris Diņģelis 14.05.2010. 16.39
Cik daudz dīzeļdegvielas gadā varētu šādi nozagt, ja izsaka to USD? Šitāda neliela matemātika palīdzētu saprast, cik liels vai mazs skopums ir iegāzis sīko aborigēnu.
0
Māris Diņģelis > Māris Diņģelis 20.05.2010. 10.44
Nu, nu, ko tad Mūrniece noblieza? Par puisi paldies, aizliksim aiz auss.
0
Māris Diņģelis > Māris Diņģelis 14.05.2010. 00.53
Jā, tas ir interesanti, cik daudz naudas Lembergam vairs nav un cik vēl ir. Zināt ko vairāk?
0
garausiitis > Māris Diņģelis 20.05.2010. 12.59
Neko nenoblieza – pateica , ka jāsakārto trubas jautājums un viņa bezmaz pati bij gatava ar pistoli sargāt trubu ( tēlaini izsakoties ) .
Toreiz to jautājumu izdarīja filigranāk un efektīvāk – VID nopirka laboratorijas , kas braukāja pa DUS un lieliem patērētājiem un pēc sēra satura varēja noteikt ,ka tā ir nelegāla degviela, kuru konfiscēja. No otras puses iznīcināja degvielas legalizācijas shēmas , kas principā apgrūtināja degvielas realizāciju nepieciešamos apjomos. Tiesa to izdarīja FM struktūras Dombrovska vadībā. Cik dzirdēju , tad tā samazināja nelegālo degvielu Latvijā par 27% nepilna gada laikā, ko konstatēja pēc APP atskaitēm. Naudas izteiksmē akcīzes nodoklī šī gada tas martā piemēram būtu 5 000 000 Ls .
0
garausiitis > Māris Diņģelis 14.05.2010. 07.50
Tikai vispārīgos vilcienos . Piemēram tas,ka truba sausa palika tā iemesla dēļ , ka krievi uzskatīja , ka Lembergs savācis viņu naudu par pārkraušanu – prasīja atdot , viņš nē , šie audzināšanas nolūkā trubu ciet – prasījuma summa bijusi 500 mlj. USD ( tajā laikā Kokalis ar notinās ) . Vai teiksim interesanta lieta – trubas dīzeļdegvielas zādzības – ap 2000 g. pat bija situācija , ka kreisais dīzelis tika pumpēts ne tikai no trubas , bet mierīgi brauca ārā no ostas teritorijas – tādas lietas nenotiek VN bez papuča ziņas un domājams materiāla labuma gūšanas – kas tur par akcīzi vien paslēpta un ideāls veids naudas atmazgāšanai. Varētu te pāris lapas piedragāt , bet formāts neļauj. Ja Jūs jautājāt par VN akciju pirkumu , tad info sarunu līmenī , bet ar saistītiem cilvēkiem.
0
garausiitis > Māris Diņģelis 14.05.2010. 00.35
Dārgā Nellija – šajā vidē vēl cirkulē interesants stāsts par to ,ka Vitol VN akcijas iegādājās pēc Lemberga lūguma tās vēlāk atpirkt. Brīdī , kad VItol saprata, ka Lembergam nav naudas ,lai to izdarītu , bet nekā nedarīšana nes zaudējumus , viņi pieņēma lēmumu paši sākt pilnvērtīgi saimniekot VN. Tagad Lembergs liek šķēršļus normālai saimniekošanai.
0
Marija 14.05.2010. 13.06
Diezgan nepārprotami Vitol viedokļi, ka:
1. vietējie ir aborigēnu attīstības līmenī;
2. Vitols biznesa (lasi – peļņas) interesēs sadarbosies ar jebkuru cilts vecāko;
3. žurnālisti, kā vienmēr bāž savu degumu, kur tiem nav jābāž.
0