Latvijas ceļi šajā pavasarī šķiet vēl bedraināki nekā citus gadus. Un tā nav tikai pavasara problēma – ceļi ir Latvijas kauna traips, tas nu ir jāatzīst
Reti kur Eiropā atradīsiet vēl sliktākas šosejas, vienalga, vai tās ir kalnu valstis, kur jābrīnās, kā ceļi tur vispār uzbūvēti, vai tālas Ziemeļu zemes. Un kur nu vēl tuvākajās kaimiņu valstīs.
Vienalga pa kuru ceļu pārbraucot Igaunijas un Latvijas robežu, pat ja neredzētu robežzīmi, zinātu, ka tā ir Latvija, jo mašīnā zobi sāk klabēt. No Varšavas kursējošs autobuss, izbraucis cauri Polijai un Lietuvai, tikai Latvijas teritorijā pēkšņi sāk grabēt. Latvijas ceļi ir kā nebeidzama bedre, kuru nekad nevar aizbērt.
Ceļu saimnieks – uzņēmums Latvijas Valsts ceļi – vainu vienmēr ir novēlis uz naudas trūkumu un apgalvojis, ka mūsu valsts ceļus no PSRS saņēma salīdzinoši sliktākā stāvoklī nekā Lietuva un Igaunija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.