A+Š mēģina novelt atbildību uz citiem

LPP/LC piecu punktu programmu komentē ekonomists Pēteris Strautiņš

Topošās Tautas partijas (TP) un Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” (LPP/LC) līderu Andra Šķēles un Aināra Šlesera kopīgi sagatavotais piecu punktu ekonomikas plāns formulēts iespaidīgi, taču dzīvē diez vai būtu efektīvs, pēc iepazīšanās ar tā pamatpunktiem secina ekonomists. Publicējam Pētera Strautiņa secinājumus.

"Viens punkts paredz kopīgu nostāju nodokļu politikas jautājumos, proti, nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu. Atbalstāma doma. Jāsaka gan, ka abas partijas šī principa ieviešanai dzīvē līdz šim ir pretojušās, kad lieta nonāca līdz konkrētu lēmumu pieņemšanai, turklāt TP vēl pavisam nesen, Valda Dombrovska valdības sastāvā.

Nākamais – iecerēts rosināt būtiskas izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paaugstinot neapliekamo minimumu un to kompensējot ar augstāku nodokli par neizmantoto komercplatību. Atbalstu neapliekamā minimuma paaugstināšanu, taču šaubos, vai būtisku paaugstinājumu var kompensēt ar neizmantotās komercplatības aplikšanu ar augstāku nodokli. To var izdarīt tikai ar nekustamā īpašumu nodokļa paaugstināšanu uz mājokļiem.

Partijas ieteiks vērienīgas izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN), ieviešot neapliekamo minimumu 50 000 vērtībā, kā arī pārskatot šo nodokli kopumā. Nedomāju, ka šim nodoklim ir jābūt neapliekamajam minimumam, tas ir jāmaksā par visiem īpašumiem, un cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem efektu varētu kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšana. Tik krasi samazinot NĪN nodokļa bāzi, būtu grūti finansēt vērā ņemamu IIN sloga atvieglošanu. Jāpiebilst arī, ka lielākajā daļā novadu ir neliels to īpašumu īpatsvars, kuru vērtība ir virs 50 000 latu. Šāda minimuma ieviešana būtiski neiespaidotu Jūrmalas finansiālo situāciju, taču varētu atstāt gandrīz bez NĪN ienākumiem Ciblas novadu.

TP un LPP/LC sola pilnībā pašvaldību pārziņā atstāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes varētu tikt pārskatītas, tostarp samazinot likmi ekoloģiskajai pārtikai. Esmu stingri pret samazinātajām PVN likmēm, izņēmumi varētu būt tikai viesnīcu pakalpojumi, kā arī drukātie izdevumi. Samazinātās PVN likmes ir ļoti neefektīvs sociālās politikas, vai, šajā gadījumā, vides aizsardzības politikas instruments.

Akcīzes nodokli dabasgāzei TP un LPP/LC rosināšot vispār atcelt. Domāju, ka akcīzes nodoklis gāzei ir nepieciešams. To varētu noteikt līmenī, kas atbilst ogļskābās gāzes (CO2) izmešu kvotu cenai. Kā zināms, valsts saņem naudu par Kioto procesa ietvaros atvēlētajām, bet neizmantotajām izmešu kvotām, tāpēc ir ekonomiski pamatoti ar proporcionālu nodokli mudināt valsts iedzīvotājus mazāk patērēt fosilo kurināmo. Transporta degviela jau ir aplikta ar akcīzes nodokli, kura līmenis vairākkārt pārsniedz izmešu kvotu cenu, bet gāze vispār nav aplikta ar akcīzi, vēl trakāk – tai ir bijis samazināts PVN.

Akcīzes nodokli vismaz pagaidām nevajadzētu uzlikt gāzei, kuru uzņēmumi izmanto tehnoloģiskajos procesos, jo šobrīd ir jāsaudzē ražošanas uzņēmumu konkurētspēja. Taču šis nodoklis ir jāuzliek gāzei, kuru patērē mājsaimniecības, kā arī uzņēmumi apkures vajadzībām, kur to var aizstāt ar šķeldu vai granulām.

TP un LPP/LC uzstās, ka valsts budžets valdībai Saeimā jāiesniedz līdz 1.septembrim. Nepiekrītu. Šobrīd ir rūpīgi jāsabalansē divi riski – budžeta deficītu samazina pārāk daudz, un tiek nevajadzīgi bremzēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, deficītu samazina pārāk maz un tiek palielinātas bažas par valsts spēju apturēt parādu pieaugumu. Precīzāko lēmumu varēs pieņemt tad, kad būs vislielākā skaidrība par gaidāmajām ekonomikas tendencēm 2011.gadā, un tas būs šī gada pašās beigās.

Šis priekšlikums ir klajš mēģinājums visu atbildību par nepieciešamajām izmaiņām novelt uz Valda Dombrovska valdību, kura par šo izmaiņu nepieciešamību ir vismazāk vainojama. Ekspertiem līdz Saeimas vēlēšanām ir jāsagatavo varianti budžeta deficīta samazināšanai, bet galīgie lēmumi jāpieņem jaunajai Saeimai.
Programmā minēta arī vienošanās par ministriju skaita samazināšanu līdz deviņām vai desmit, bet ne jau ministriju skaits ir izšķirīgais valsts pārvaldes racionalizēšanā.

Šķēles un Šlesera apvienība sola rosināt Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu, tajā ierakstot, ka nodokļu slogs Latvijā nevar būt lielāks par 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču fiskālā atbildība ir ieņēmumu – izdevumu bilance, nevis nodokļu slogs. Zviedrijā, Somijā un Dānijā ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem, taču arī izcili tālredzīga fiskālā politika. Šīs valstis pirmskrīzes periodā dzīvoja ar ievērojamiem 3-5% no IKP budžeta pārpalikumiem, jo tās plāno valsts finanses gadu desmitiem tālā perspektīvā, ņemot vērā arī gaidāmos sabiedrības novecošanās efektus.

Fiskālā atbildība ir spēja samērot vēlmes ar iespējām, nevis zemi nodokļi. Priekšstats, ka mazi nodokļi ir kaut kas absolūti labs, drīzāk ir bijis daļa no problēmas, nevis daļa no risinājuma iepriekšējos gados."