Ivars Godmanis (61) bijis valdības vadītājs divos smagākajos brīžos jaunākajā Latvijas vēsturē: neatkarības atjaunošanas laikā un finanšu krīzes sākumā. Viņš nav no tiem, kas pieņem lēmumu un tad dodas mierīgi…
Māris Gailis (61) nepārprotami ir ekstravagantākais bijušais Ministru prezidents. Apburāja apkārt pasaulei, nesā auskaru, gandrīz bankrotēja trekno gadu izskaņā, bet vēl aizvien sapņo kļūt par mecenātu. Un…
Kā premjerministrs Andris Šķēle (54) atstājis divējādu mantojumu - spējīga vadītāja labos darbus apēno paša mīklainie darījumi, kuros savijusies publiskā vara un personīgās intereses
Guntars Krasts (55) sevi sauc par ārpolitisku premjeru un ir sarūgtināts par šaubu ēnu, ko uz viņu met tepat valsts iekšienē notikusī Ventspils naftas privatizācija
Vilis Krištopans (58) spēlē golfu un bauda savu turīgumu. Par premjerministra amatā pavadītajiem nepilniem astoņiem mēnešiem viņš saka: «Neko ļaunu nenodarīju, neko grandiozu nepaspēju»
Andra Bērziņa (60) valdības laikā izkarojās un izlīga oligarhi. Valdībai izdevās sagatavot Latviju dalībai Eiropas Savienībā un NATO, tikai lauri par to tika jau citiem
Finanšu ministra amatā uzaicināt jauniņo Valdi Dombrovski pirms desmit gadiem bija premjera Einara Repšes (51) eksperiments. Tas ir attaisnojies ar uzviju, bet daži citi - ne
Sācis kā «zaļais» Atmodas cīnītājs, vēlāk kļuvis par pirmo «zaļo» premjeru Eiropā, no politikas Indulis Emsis (60) bija spiests aiziet skandāla dēļ, kurā arī bija iesaistīti «zaļie»…
Aigars Kalvītis (46) Latvijai novēl vēl vairāk tādu trekno gadu, kādi bija viņa valdību laikā, bet nožēlo iniciatīvas, kas izrādījās liktenīgas viņa premjera karjerai
Tā tikai šķiet, ka Valda Dombrovska (41) galva pilna ciparu. Šogad valdībā sācis pat jokot. Viņš ir vienīgais, kurš neatkarīgajā Latvijā premjerējis trīs reizes pēc kārtas
Mūsdienās ir daudz ko lasīt, tāpēc katras grāmatas likteni izšķiru jau pirmajās lappusēs - turpināt vai ne. Šoreiz manās rokās nonākušas astoņas grāmatas, kuras parasti neizturētu jau…
Bieža valdību maiņa bija neatkarīgās Latvijas sērga starpkaru periodā, taču alternatīva - autoritārais režīms - drīz izrādījās nevis zāles, bet gan anestēzija pirms padomju okupācijas
