Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jākļūst par valsts attīstības un valsts pārvaldes modernizācijas ministriju, uzskata ministrs Māris Sprindžuks
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.
Līdz janvāra beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) bija uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektu, kas līdz 2025. gadam noteiktu nolietoto riepu savākšanas mērķa pakāpenisku paaugstināšanu no pašreizējiem 65% uz 90% no tirgū laistā apjoma gadā un pārstrādes mērķi no 80% uz 90%, lai arī vēsturiski uzkrātās riepas tiktu savāktas un pārstrādātas ražotāju atbildības sistēmu ietvaros. Kas labs, kas ne tik labs šajā plānā? Kāda ir pašreizējā situācija riepu apritē Latvijā un kas vēl darāms, lai tā strādātu pilnvērtīgi?
Vides konsultatīvā padome (VKP), kas sastāv no 20 nevalstiskajām vides organizācijām, ir pārsteigta, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), neskatoties uz vides nevalstisko organizāciju pretenzijām un ignorējot iesniegtos komentārus, ir apstiprinājusi jauno "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam" (AAVP).
Labosim ceļu vai veidosim veloceliņu? Būvēsim bērnu laukumiņu vai gādāsim jaunu jumtu pieturai? Lemjot par šādiem saimnieciskiem jautājumiem, pašvaldību domēm vajadzēs ieklausīties iedzīvotāju viedoklī, veidojot daudz ciešāku dialogu ar sabiedrību nekā ierasts.
Jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P) vēlas ar darbiem pierādīt, ka vides aizsardzība nav pretrunā ar ekonomisko attīstību. Viņu Saeima 17.decembrī apstiprināja amatā pēc tam, kad 12. novembrī no amata bija atkāpies vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kurš bija melojis par Rīgas domes autostāvvietu atļaujām, turklāt KNAB bija sācis pārbaudīt informāciju par, iespējams, viņa partijas Latvijas attīstībai nelikumīgu finansēšanu.
Limbažu novads vienmēr ir atbalstījis Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kas ir balstīta saprātīgā loģikā - izveidot lielākus ekonomiski dzīvotspējīgus reģionus! Taču mēs atsakāmies saprast grūti izskaidrojamas pret ATR garu vērstas pārmaiņas, ko Saeimā kāds mākslīgi ielobē. Viena no šīm pārmaiņām ir Skultes pagasta atšķelšana un pievienošana mākslīgi izveidotajam Saulkrastu novadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Vides aizsardzības
Oļegam Burovam (GKR) izdevies izturēt uzticības balsojumu Rīgas domē, tomēr, ņemot vērā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P!) apņēmību atlaist domi, ārkārtas vēlēšanas ir vairāk nekā ticamas. Tagad aktuālākais jautājums ir nevis, vai vēlēšanas būs, bet gan – kad tās būs, kāds pēc tām būs spēku samērs un cik ilgi jaunievēlētā dome strādās.
Rīgas mērs Nils Ušakovs sniedzis 30 lappušu garu atbildi uz VARAM pārmetumiem — lielākoties viņš tos uzskata par nepamatotiem un formālu pārkāpumu atzinis tikai divos no 12 gadījumiem. Ušakovs paziņojis, ka ministrs Juris Pūce ar viņu politiski izrēķinās, kas tiesiskā valstī neesot pieļaujams.
Jurim Pūcem (A/P) nepatīkot Vides un reģionālās attīstības ministra kabinets — griesti zemu kā bunkurā, skats pa logu uz mūriem. Aizrādu, ka turklāt otrpus ielai gandrīz vai interešu konflikts — naktsklubs Pūce.
Interviju sērijā ar valdības locekļiem — saruna ar Vides un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (NA), kas šajā amatā ir kopš 2014. gada. Administratīvi teritoriālā reforma iestrēgusi, pašvaldību referendumi arī, pagastveči turpina ražot «preses izstrādājumus», konkursi par Salaspils reaktora demontāžu un kodolatkritumu glabātuvi jāatceļ, Inčukalna gudrona dīķu iztīrīšana kļūst arvien dārgāka, pudeļu depozītu sistēma nav ieviesta. Tomēr ministrs uzskata, ka ir daudz darījis, lai risinātu šīs problēmas. Intervija notika 21. jūnijā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
