Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Šoruden skolās vēsture un sociālās zinātnes atgriežas kā atsevišķi, nevis kopā salipināti priekšmeti. Vēstures skolotājs Jānis Arājs stāsta, kāpēc bija svarīgi par to cīnīties
Raidījuma Tas notika šeit piecu sezonu laikā iepazītā vēsturniece Inna Gīle stāsta, kā kara medicīnas vēstures pētījumi viņu aizveduši līdz nopietnām pārdomām par kara šausmām un cilvēcību
Jau vairākus gadus publiskajā telpā skan sūdzības par nepietiekamo finansējumu vēsturei. Tāpēc vajadzēja būt iepriecinoši dzirdēt, ka Latvijas Zinātnes padome ir izlēmusi piešķirt 1 674 000 eiro no 2023. līdz 2026. gadam projektam Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003.
Žurnāls Domuzīme sadarbībā ar Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu piedāvā diskusiju 202
Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes. Konstruktīvam esošās situācijas risināju
Uzvaras pieminekļa gāšana tika sagaidīta ar aplausiem. Taču rakstnieku Andreja Upīša, Annas Sakses un Sudrabu Edžus pieminekļu pārvietošana sabiedrībā izraisījusi asas diskusijas
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
Man atmiņā ir divi laika posmi, kuros Latvijas vēsture piesaistīja īpaši plašu sabiedrības uzmanību. Pirmkārt, pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, kad vēsturnieku diskusijas pulcēja pilnu Rīgas Kongresu nama lielo zāli. To fokusā bija «balto plankumu» aizpildīšana jeb atklāta saruna par padomju okupācijas laikā neminamo.
Vēsture var būt dažāda. Akadēmiski apjēgtā vēsture var atšķirties no individuālās vai noteiktu sociālu grupu pagātnes stāstiem. Tad veidojas zināms konflikta lauks, kad sabiedrībā notiek strīdi par «patieso» vēsturi vai atskan apvainojumi par vēstures zinātnes izdabāšanu politiskajai varai.
Šogad atkal tika virzīta iniciatīva noteikt 16. martu kā latviešu nacionālo karavīru atceres dienu, taču valdība to neakceptēja. Šāda ideja tiek virzīta gandrīz ik gadu, un katru reizi tā nesaņem pietiekamu atbalstu, tāpēc rodas jautājums - kāpēc vieni tik ļoti cenšas panākt, lai 16. marts iegūst oficiālas atceres dienas statusu, bet citi – ir pret šo ideju. Turklāt 16. marts ir diena, kas grūti saprotama pārējai pasaulei. Tā vietā, lai ietu ielās, mums lēni un pacietīgi jāskaidro Baltijas valstu vēsture un notikumi, un tā ir vēsturnieku misija.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
