Mūsdienās bibliotēka vairs nav tikai vieta, kur lasīt grāmatas. Tās loma un funkcijas laika gaitā ir būtiski mainījušās. Tagad bibliotēkas piedāvā arī dažādus izglītojošus un informatīvus pasākumus, sniedz iespēju iepazīt mākslu, socializēties un jēgpilni pavadīt brīvo laiku. Lai sekmētu iedzīvotāju un pilsētas viesu interesi par bibliotēku, nepieciešams domāt arī par sakārtotu infrastruktūru, tai skaitā veloinfrastruktūru, ērtām piekļuves iespējām un labiekārtotu apkārti.
mties spēkā, bet iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šīs ir ceturtais raksts no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas un kā jādara jau šodien, lai dzīves kvalitāti Rīgā strauji celtu līdz Skandināvijas līmenim. Iepriekšējā rakstā secinājām, ka lielākais gaisa un trokšņa piesārņojuma avots Rīgā ir autotransports. Šajā reizē –par transporta sistēmu pilsētā un iespējām mazināt vides piesārņojumu. Ievērojamu daļu no gaisa un trokšņa piesārņojuma Eiropas lielpilsētās rada privātais auto transports. Katram individuāli atteikšanās no ikdienas braukšanas ar automašīnu pa pilsētas ielām liekas nepopulāra ideja, taču ja to paveiks visi kopā – ieguvumi no labākās pilsētas vides un iedzīvotāju veselības tālu pārspēs šķietamas neērtības. Atgādināšu – privātā auto transporta izraisītā gaisa un trokšņa piesārņojuma cena Eiropas pilsētās pārsniedz 60 tūkstošu priekšlaicīgo nāves gadījumu gadā. Tāpēc mazāks privāto automašīnu skaits pilsētu ielās ir Eiropas kopīgais mērķis, ceļā uz to tiek izmantota motivējoša sistēma. Tā ietver sabiedriskā transporta sistēmas kvalitātes uzlabošanu, velo infrastruktūras attīstību, zaļo (un zemu emisiju) zonu veidošanu, kā arī iebraukšanas maksas iekasēšanu un stāvvietu sašaurināšanu pilsētas centros.
Turpina virmot kaislības par velotransportam iecerēto nākotni Rīgā. Kategoriski imperatīvie velosipēdisti atsaucas uz Kopenhāgenu kā veloinfrastruktūras paraugu. Aktīvists Oto Ozols, kas sevi dēvē par pilsētplānotāju, aicina līdzīgi pārveidot ielas Rīgā, abu pilsētu ielu platuma salīdzināšanu pasludinot par muļķību (Ir, 2021, Nr. 11, 18.–24. martā, 53. lpp.). Ielu platumam pašam par sevi gan nav nekā kopīga ar jēdzienu “muļķība”. Šo jēdzienu varētu attiecināt vienīgi uz konkrētiem paņēmieniem, ar kādiem īsteno kādu konkrētu ideju, un šai ziņā Rīga tomēr krietni vien atšķiras no Kopenhāgenas.
Lai arī velojoslu eksperiments Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, oficiāli sākas 1. decembrī, de facto tās jau ir iezīmētas un cilvēki aktīvi izmanto šo iespēju. Iela, kura sen jau tikusi “norakstīta”, pamazām atgūst cilvēcīgākus vaibstus.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
