Ņemot vērā vājos centralizēto eksāmenu rezultātus, Saeima grib ierobežot tālmācību pamatskolā. Sabiedrība iebilst, debates turpināsies
Skolēna piekaušana pērn Ķekavā lika sabiedrībai sarosīties, un rezultātā valdība ir mainījusi noteikumus par drošību skolās — varmākas uz mēnesi drīkst izslēgt no klātienes mācībām
Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums* liecina, ka Latvijas skolās no bulinga vismaz divas reizes pāris mēnešu laikā ir cietuši vairāk nekā 20% skolēnu. Tātad katrs piektais bērns vairāk nekā vienu reizi pāris mēnešu laikā piedzīvo pret sevi vērstu ņirgāšanos, iebiedēšanu vai pazemošanu. Bulings nav tikai īslaicīgs konflikts bērnu starpā, bet gan sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība grupā, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. Tā ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē, un cietēji ir ne tikai tie bērni, pret kuriem tiek vērsts bulings, bet arī apkārtējie un ilgtermiņā – visa sabiedrība.
Pēc Imantas notikumiem daudziem vecākiem radies jautājums — kā rīkoties, lai viņu pusaudzis nebūtu viens no sitējiem vai vērotājiem? Izrādās, jaunieši dabiski ir tendēti uz agresīvu un nekontrolētu rīcību, apgalvo pusaudžu terapeits Nils Konstantinovs
Jaunajā mācību gadā vairākās Latvijas skolās ieviesīs programmu savstarpējās apcelšanas mazināšanai. KiVa izstrādātāja Kristina Salmivalli pētījusi bulingu vairāk nekā 30 gadus
Politiķe Anda Čakša, strādājot izglītības un zinātnes ministra amatā, par vienu no savām priekšrocībām uzskata pieredzi pārmaiņu vadībā
Latvijā katrs trešais skolēns ir cietis no mobinga, taču skolas mēdz noklusēt problēmas, un valsts atbalsta sistēma top lēni. Nerisināti konflikti pasliktina sekmes, ietekmē bērnu veselību un nākotni. Kādi ir risinājumi?
Aizvadītājos mēnešos Valsts policijas inspektori devās uz mācību iestādēm, lai runātu ar skolēniem un izvērtētu drošības un vides apstākļus. Šādu tikšanos mērķis ir drošākas vides veidošana skolās. Apkopotā statistika liecina, ka pērn valstī kopumā reģistrēti 1677 incidenti, kas notikuši izglītības iestādēs – visbiežāk tie ir fiziskas vardarbības gadījumi audzēkņu starpā. Šādu gadījumu novēršanai nepieciešama pedagogu, vecāku un policijas sadarbība. Statistika parāda kopējo situāciju sabiedrībā.
Sociālais projekts #Neklusē Latvijā ir pirmais, kas iestājas pret mobingu skolā. Kā citās valstīs ierobežo skolēnu apsmiešanu un kā to grib darīt Latvijā, stāsta projekta līdzdibinātāja Laura Nora
Aizraujošs amerikāņu rakstnieces romāns, kura notikumus atklāt nedrīkst, bet kas atstāj spēcīgu pēcgaršu
Šogad reģistrēti jau 97 fiziskās vardarbības gadījumi skolās
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas komentārs par vardarbību skolās
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
