Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Astoņu Latvijas autoru veidotā kolektīvā monogrāfija Karš un sabiedrība Latvijā 1914—1920, kuru izdeva šā gada pavasarī, ir ilgi gaidīts notikums gan vēsturniekiem, gan vēstures interesentiem. Grāmatas gaidīšanas svētkus ievadīja paši tās autori, 2020. gada 17. un 18. septembrī kopā ar citiem dalībniekiem uzstājoties starptautiskajā zinātniskajā konferencē Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā. Konferences četras sekcijas pieejamas Latvijas Universitātes YouTube kanālā.1 (Tas, vai šos referātus noklausās pirms vai pēc monogrāfijas lasīšanas, lai paliek katra lasītāja ziņā, tikai piebildīšu, ka konference sagatavo padziļinātai traģiskā Pirmā pasaules kara laikmeta uztverei Latvijas vēsturē.)
Pretestība okupācijas varām Latvijā joprojām nav īsti novērtēta
Šī laikaposma vērtēšanā joprojām esam izvairīgi
Konstantīna un Vladislava Kokinu liktenis Otrā pasaules kara pēdējā gadā atklāj traģēdiju, ko toreiz piedzīvoja simtiem ģimeņu — brālis bija spiests karot pret brāli
Latvijas kultūras mantojums Alfrēda Rozenberga štāba dzirnavās 1941.—1945. gadā
Nacistu mājieni par latviešu vietu «jaunajā Eiropā» 1941.—1945. gadā bija neskaidri un nenoteikti
Pirms pāris mēnešiem eBay izsolē atrastā ģimenes bilde mudināja Sarmīti Gravu noskaidrot, kāpēc viņas tēvu 1951. gadā kā sevišķi bīstamu noziedznieku izsūtīja uz Sibīriju. Arhīvā glabātā krimināllieta atklāj, cik nežēlīgi pret cilvēkiem bija abi okupācijas režīmi — gan nacistu, gan padomju
Iekšējās Kolonizācijas Veicināšanas biedrības žurnāla numurs, kas veltīts Kurzemes kolonizācijas jautājumiem. 1918. gads. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Izstājoties no kara, Krievija atsakās no vācu okupētajām impērijas teritorijām — arī no Latvijas
Pēc krievu aizbēgšanas un pirms vācu ierašanās Tallinā igauņi pagūst pasludināt savu valsti
Rīgā un daļā Vidzemes 1917. gada nogalē pirmo reizi Ziemassvētkus svinēja pēc jaunā laika skaitīšanas stila, kuru septembra sākumā ieviesa vācu okupācijas iestādes. Cilvēki uz jauno gadu skatījās ar cerībām, un tobrīd visbiežāk izteiktā vēlme ietilpa vienā vārdā — miers.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
