Vācijas vēlēšanas ir aizvadītas, bet to sekas joprojām var ietekmēt Eiropas ekonomiku.
Pēdējo divu gadu laikā Konkurences padome (KP) ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts iestādes skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. Tirgotāji publiskā telpā kā argumentu norāda, ka pircēju un piegādātāju savstarpējo attiecību regulēšana nav aktuāls jautājums. Vai no tā ir secināms, ka negodīga tirdzniecības prakse nepastāv?
Trampa tirdzniecības politika var kļūt arī par mūsu nacionālās drošības jautājumu
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu - “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums. Glorija Grevcova un Jaunlatviešu pārstāvji izveidoja ierakstus. Pat Aivars Lembergs, divas diena pirms iekļaušanas Lielbritānijas sankciju sarakstā, uzskatīja šo par pietiekami nozīmīgu tematu, lai tam veltītu video. Kā tad īsti ir - kādus produktus Latvijā var ziedot un ko rosināju komisijas sēdē?
"Melnā piektdiena" ir pārņēmusi Eiropu, taču tas, ko sola šī diena, var nebūt tik izdevīgi, kā daudziem šķiet.
Vēlme par iespējami zemu cenu nomedīt kvalitatīvas lietas kļuvusi par daudzu cilvēku aizraušanos. Kā un kur iepirkties gudrāk?
Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā saņemti signāli, ka mazumtirdzniecības apjomi Latvijā sākuši sarukt. Pircējiem tā ir iepriecinoša vēsts. Iespējams, tuvojoties apkures sezonai, cilvēki piebremzē iepirkšanos, vienlaikus arī cenas kaut ļoti lēni, tomēr nedaudz krīt. Mums Latvijā ir brīvais tirgus, un cenu veidošanas pamatā esam mēs paši. Kamēr vien pirksim, cenas nekritīsies. Tādēļ tādi retoriski jautājumi kā “kur valsts skatās?” noteikti nepalīdzēs, jo valsts nemaz nedrīkst regulēt tirgu – to varam darīt tikai mēs paši! Un, par laimi, ir vairākas lietas, ko cenu mazināšanas labā patiešām varam darīt.
Ja tu kaut ko ražo, īstais brīdis ir tagad. Ar ko sākt, ja pienācis laiks izvērst sava produkta tirgus mērogu un meklēt laimi ārpus Latvijas robežām? Visefektīvāk iespējams pārdot, zinot, kas jāražo. Mākslīgais intelekts ļoti īsā laikā var sniegt ļoti daudz informācijas, kas palīdz apzināt karstākās pārdošanas vietas un pieprasītākās produktu grupas. Piemēram, ja uzņēmumam pieder laboratorija, principā ir vienalga, kādu uztura bagātinātāju tajā ražot, tāpēc gudrākais ražo to, kas tirgū ir vispieprasītākais. Un to palīdz saprast modernie rīki. Pirms 10 gadiem bija jābūt stratēģim un uz dullo jāmēģina iespraukties tirgū. Šobrīd jāmācās izmantot iespējas, kas ļauj trāpīt desmitniekā ja ne ar pirmo, tad ar otro vai trešo šāvienu noteikti. Pēc tam atradīsies gan stratēģijas un metodes, gan investīcijas. Turpinājumā daži noderīgi ieteikumi, kā dzirdami klauvēt pie jebkurām e-komercijas durvīm – pat pie tāda milža kā Amazon.
Mākslīgā intelekta ietekme arvien vairāk ir jūtama dažādās nozarēs – arī mazumtirdzniecībā. Fiziskajos veikalos mākslīgā intelekta rīki pirmajā acumirklī var šķist mazāk noderīgi nekā e-komercijā, tomēr tie arvien skaļāk sevi piesaka arī šajā jomā, jau tagad mainot nozari kopumā. Patiesībā tas ir ļoti plašs iespēju klāsts arī tad, ja e-komercija nav tirgotāja galvenais pārdošanas kanāls, un pagaidām tas ir salīdzinoši maz apgūts.
Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm. Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
