Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā ieviesa samērā progresīvu pensiju sistēmu. Progresijas būtība bija paredzēt iespēju cilvēkiem daļu savas pensijas uzkrāt pašiem, lai pielāgotos demogrāfijas izaicinājumiem. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, darba tirgū ienāk daudz mazāk iedzīvotāju, nekā dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mazinās iespēja nodrošināt adekvātas pensijas no tā brīža strādājošo ienākumiem. Līdz ar to pensiju sistēmas virzīšanās uz reālu uzkrājumu pieeju ir atbilstoša izvēle.
Mākslīgais intelekts (MI) kā neaizstājams sabiedrotais pašlaik izpaužas visdažādākajās nozarēs – no automatizētiem darba procesiem līdz personalizētai izglītībai un finanšu pārvaldībai. Swedbank Finanšu institūta rīkotajā apmācību iniciatīvā Naudas diena, kas jau trešo gadu tiešsaistē tiek pārraidīta visās Latvijas skolās, šogad īpaši uzsvērts MI potenciāls mācību procesā.
Valsts ekonomiskais uzplaukums un sabiedrības labklājība ir apstākļi, par kuru radīšanu ir atbildīga visa sabiedrība kopumā. Lai katra nākamā paaudze dzīvotu labāk nekā iepriekšējā, katrai nākamajai paaudzei ir jābūt mazliet gudrākai par saviem vecākiem. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratībā gribētos redzēt uzlabojumus, bet diemžēl skolu mācību programmās par finansēm iekļauta fragmentāra un nepietiekama informācija, ar kuru ir par maz, lai jaunieši pēc skolas prastu pārvaldīt savas finanses. Te būtu vajadzīga gan aktīvāka skolu un valsts iesaiste, gan pašu vecāku dalība naudas lietās drošas un gudras jaunās paaudzes veidošanā.
Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu, pēdējos gados Latvijā ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kas lielākā vai mazākā mērā atsaucas uz katru strādājošo. Tika prognozēts, ka šīs izmaiņas Latvijas darbaspēka nodokļu slogu salīdzinājumā ar Baltijas valstīm padarīs konkurētspējīgāku, tomēr vai centieni nesuši vēlamos panākumus? Atbildi sniedz Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums.
Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums[1]. Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī.
Šā gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem. Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts. Līdz ar to esam paaugstinājuši prognozi un gaidām kritumu 5,0% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3,3% 2022. gadā.
Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – pašlaik jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55%. Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26% Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja[1].
Latvijā pēdējo gadu laikā ir īstenotas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā. Vēl samērā nesen piedzīvojām vienu no vērienīgākajām nodokļu reformām valsts vēsturē. Šis gads būs pārmaiņu turpinājums, ieviešot nepieciešamās korekcijas. Jāteic, ka neesam vieni, jo arī Lietuvā tikko notikušas pamatīgas izmaiņas algas nodokļu jomā, kas skāra praktiski visus darba ņēmējus un devējus.
Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis salīdzinoši rāms – pretstatā vērienīgai reformai pērn, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šoreiz ieviesti tikai pāris jauninājumi. Pamatā tie saistīti ar jau ieplānotām izmaiņām un ir atskaņas no iepriekšējās nodokļu reformas, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados.
Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota, lai vairotu gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību. Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks. Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums[1].
Neskatoties uz to, ka, attīstoties modernajām tehnoloģijām, virknē profesiju ar laiku cilvēkresursus draud aizstāt tehnoloģijas, divas trešdaļas Baltijas valstīs strādājošo uzskata, ka viņu profesiju tehnoloģiju attīstība un automatizācija vismaz tuvākajā laikā tieši neietekmēs. Konkurencē ar modernajām tehnoloģijām visdrošākie par sevi Latvijā ir ražošanā un būvniecībā nodarbinātie, kā arī pakalpojumu sektorā strādājošie, savukārt Igaunijā un Lietuvā – valsts iestāžu un pašvaldību darbinieki, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairākums (89%) atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laikus, realitātē to izdarījis tikai retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.[1]
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
