Kad dara kādu darbu, piemēram, trenējas un ieliek tajā milzu resursus – fizisko spēku, naudu, laiku un garīgos pūliņus, bet rezultāti praktiski neaug par spīti resursu patēriņa būtiskam palielinājumam, ir skaidrs, ka šis darbs ir velts.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar Valsts prezidentu (13.janvārī) ienāca prātā gadījums, ko dzirdēju kādā lekcijā YouTube. Ievērojams austriešu fotogrāfs, iznākdams no modernās mākslas izstādes, pēkšņi ieraudzījis cilvēku, no kura rokām pilējis sarkans šķidrums. Būdams pārliecināts, ka tās ir asinis, fotogrāfs uztraukumā sācis fotografēt notiekošo. Izrādījies, ka dīvainis bijis trakais (vārda klīniskā nozīmē), kurš bija nolēmis stādīt tuvējā parkā ķiršus. Nopircis tūtu ar ogām un novietojis uz soliņa pie miskastes, cilvēks ķirsim izņēmis kauliņu, iemetis to mēslu kastē, tad skrējis uz parku, izracis tur bedrīti, iestādījis ogas mīkstumu un devies atpakaļ. Tā – metodiski strādājot – stundas laikā visi kauliņi tikuši atdalīti no ogām, bet ķiršu auglīšu mīkstumi smuki sastādīti apstādījumos. Process no malas izskatījies pēc laikmetīgās mākslas “performances”.
Jaunais mācību gads Latvijas izglītībā iesācies ar vēl nepieredzētu turbulenci – saspīlētā situācija saistībā ar gaidāmo izglītības darbinieku streiku ar jaunu sparu aktualizējusi jautājumu par nozares sāpīgajiem punktiem, kuru risināšana vēsturiski atstāta novārtā un beigās nogūlusi uz skolotāju pleciem. Tā, piemēram, šogad ar 3., 6., 9. un 12. klašu grupu noslēgsies pāreja uz jauno pilnveidoto mācību saturu. Un, lai gan neviens nešaubās, ka virziens uz kompetencēs balstītu izglītību ir pareizs, tomēr pirmie divi jaunā mācību satura un pieejas ieviešanas gadi izgaismojuši virkni problēmu. Būtiskākā no tām – pāreja uz jauno mācību pieeju faktiski atstāta pašu skolotāju ziņā, atstājot bez iespējām kvalitatīvi līdzdarboties citām procesā iesaistītajām pusēm.
Latvijas skolu vadība un pedagogi visu vasaru ir čakli strādājuši, lai šogad 1.septembrī vērtu durvis un sveiktu skolēnus ar jauna mācību gada sākumu. Šis mums visiem būs neierasts sākums – daļa skolēnu mācīsies klātienē, vēl citi – daļēji attālināti, savukārt tiem, kuri atradīsies pašizolācijā, būs jānodrošina attālināto mācību iespējas. Tas vēl nav viss, kas paveicams jaunajā mācību gadā – jāstrādā pie vairākiem būtiskiem jautājumiem – Covid-19 seku apzināšanas izglītības sistēmā, pedagogu izdegšanas problēmas, mācību procesa digitalizācijas popularizēšanas un daudziem citiem tematiem. Aktīvāka valsts sekt
Katra valsts savā ziņā ir pazīstama ar savu eksporta preci, prasmi vai dabīgajām bagātībām. Kādam tā ir vēja enerģija, citam nafta un vēl kādam tehnoloģijas. Katra valsts meklē savu Skype stāstu, lai iezīmētu savu atrašanās vietu uz pasaules skatuves. Latvija noteikti var lepoties ar to, ka ir dziedātāju un dejotāju valsts, bet vai tas ir viss, ko varam piedāvāt?
Literatūras laikmetīgums, lielāka brīvība skolotājiem un skolēna ieinteresēšana – šie trīs “atslēgas” vārdi raksturo pilnveidoto pieeju literatūras mācīšanai, pēc kuras Latvijas skolās pakāpeniski sāks mācīties no šā gada septembra.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas īsti neiet kopā ar Skola 2030 idejām, kas pēc savas būtības ir mūsdienīga un demokrātiska reforma. IZM neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem.
Starptautiskajā skolēnu prasmju izvērtēšanā Latvijai ir slikti lasītprasmes rezultāti. Projekta 2030 vecākajai ekspertei Sanitai Lazdiņai ir vairākas interesantas idejas, kā to uzlabot
Aizpagājušonedēļ, 14. novembrī, sociālos tīklus pāršalca šokējoša ziņa — izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosina no nākamā gada augstskolās budžeta vietas piešķirt tikai tiem skolēniem, kuru vidējā atzīmē nav zemāka par 7 un kuriem nav nevienas nesekmīgas atzīmes.
"Viņi ir devušies uz pilsētām, jo tur ir ūdens, elektrība un skolas,” - tā pazīstamajam britu ceļotājam un dabas pētniekam Lovensonam Vudam atbild viņa pavadonis beduīns. Atrodoties vietā, kur kādreiz bija beduīnu ciems ar gandrīz 800 teltīm.
Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
