Uzņēmums Skultes Kokosta nodrošina apmēram 70% no Latvijas ceturtās lielākās ostas kravu apjoma. Caur to ne tikai tiek eksportēti kokmateriāli, bet arī importēta ogļskābā gāze, kas burbuļo Latvijā ražotajos dzērienos
Kad ārā ir auksts un gāzes cena augsta, Jurģis Kārklis berzē rokas, jo tas nozīmē, ka Latvijā un arī citviet pasaulē būs pieprasījums pēc šķeldas, ko iegūst, sakopjot un attīrot no krūmiem laukmales
Elektroenerģijas cenas Nord Pool biržā 2023.gada septembrī turējās samērā augstas. Tās ietekmēja Baltijas un Ziemeļvalstu starpsavienojumu remonti, vēja un ūdens resursi reģionā.
Zaļās enerģijas ideja un tēls Latvijā ilgstoši tika bojāti ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sāgu, kas bremzēja enerģētikas politikas ilgtspējīgu transformāciju. Pagājušā gada dramatiskie notikumi enerģijas tirgū deva tai jaunu elpu, diemžēl steiga, populisms un ilgtermiņa politikas trūkums radīja duļķainu vidi, kurā jau uzradušies "makšķernieki". Šī raksta mērķis ir rosināt pārdomas, diskusiju par enerģētikas politikas mērķiem un risinājumiem, riskiem, izvēlēm un sekām. Šoreiz vairāk ar uzsvaru uz tehnoloģiju izvēli, kā arī siltumenerģijas ražošanu un patēriņu.
Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība. Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu –, Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.
HES un kurināmā koksne ļauj Latvijai būt starp atjaunīgās enerģijas līderiem Eiropas Savienībā, bet nākamās desmitgades mērķu sasniegšanai rīcība ir nepieciešama jau tagad
Milzīgais cenu pieaugums un Krievijas iebrukums Ukrainā tagad pamodinājis daudzas pašvaldības, kas siltumapgādē balstās uz dabasgāzi. Tomēr iedzīvotāji rēķinu samazinājumu tik drīz vēl nejutīs — pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem prasa laiku un investīcijas, kas jāatpelna
Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu “izraušana” no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu. Dažkārt šāda “mānīšanās” notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.
Valdības pēkšņais lēmums atļaut tievāku koku ciršanu tuvāko gadu laikā palielinās mežizstrādi par aptuveni 10%. Papildu koksni vajagot šķeldai, lai siltumapgādes uzņēmumi Krievijas izraisītā kara un energocenu kāpuma apstākļos varētu atteikties no gāzes. Taču vides aizstāvji brīdina — jaunie noteikumi ir pilnīgā pretrunā Eiropas zaļajam kursam
Pretēji vides organizāciju aicinājumam un iebildēm, valdība grozījusi koku ciršanas noteikumus, kas turpmāk mežu īpašniekiem dos iespēju cirst jaunākus kokus.
Salīdzināt šķeldu ar dabasgāzi ir tas pats, kas kartupeļus ar banāniem
Par siltumu mazāk maksās galvenokārt tajās pilsētās, kur kurināšanai izmanto šķeldu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
