Iedzīvotāji mēdz jautāt – vai ir iespējama Rīgas Siltuma cenu krišanās un, ja - jā –, kad tas notiks? Šim jautājumam ir vairāki slāņi. Pirmais no tiem – globālās energoresursu cenas. Te jāņem vērā, ka pašlaik tās joprojām ir ar kārtu augstākas nekā tās bija pirms pieciem septiņiem gadiem - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Gāzes cenas ietekmē arī citu energoresursu, piemēram, šķeldas cenas. Arī tās pašlaik ir būtiski augstākas nekā pirms kara sākuma.
Mākslīgais intelekts (MI) mūsdienās ir kļuvis par nozīmīgu rīku arī ilgtspējīgu inovāciju attīstībā un dekarbonizācijā, īpaši nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā. Pateicoties tā attīstībai, iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī, vienlaikus mazinot CO2 emisijas un nodrošinot patīkamu klimatu iekštelpās. Pēdējo gadu laikā MI piedāvā arvien jaunas iespējas efektīvākai enerģijas izmantošanai un klimata izaicinājumu risināšanai nekustamā īpašuma jomā. Viena no galvenajām priekšrocībām ir spēja analizēt datus par iekštelpu klimatu un izmantot tos, lai padarītu ēku apsaimniekošanu ilgtspējīgāku.
Ekstrēmas temperatūras un augstākas enerģijas cenas Eiropā dzen aizvien vairāk cilvēku enerģētiskajā nabadzībā. Ja v
Lai cik spēcīgi ukraiņos kvēlotu cīņasspars, cilvēks nevar izdzīvot bez siltuma. Tāpēc Kārlis Cerbulis decembra sākumā sāka projektu Freedom Flame jeb Brīvības liesma — viņš ar palīgiem taisa nelielas, ar koka skaliem un žagariem kurināmas krāsniņas, kuru «zelta atslēga» ir dubultās korpusa sienas, kas nodrošina lielu karstumu un maz dūmu.
Kā izvēlēties dabai un naudas makam izdevīgāko apkures veidu
Ēku siltināšana, pāreja uz atjaunīgiem energoresursiem un viedās tehnoloģijas var ievērojami samazināt gan resursu patēriņu, gan izmaksas. Tomēr ietaupīt iespējams arī ar pavisam vienkāršiem un lētiem paņēmieniem, ko savā mājoklī var īstenot ikviens un jau šajā apkures sezonā
Kad kaķi sāk šķaudīt, ir laiks ieslēgt apkuri — šādu principu ievēro kaķu kopēji patversmē Labās mājas. Juglas meža ielokā izmitinātie suņi un kaķi dzīvo iekštelpās un ir pieraduši pie siltuma, tāpēc patversmes dibinātāja un saimniece Astrīda Kārkliņa ir pateicīga, ka arī šogad ar sabiedrības līdzdalību Bigbank ziedojis piecus tūkstošus eiro granulu iegādei. Šāda akcija norisinās jau piecus gadus — izmantojot tēmturi #laiBigbankZiedo, cilvēki soctīklos dalās ar savām mīļdzīvnieku bildēm, bet banka dod līdzekļus.
Saistībā ar patēriņa cenu kāpumu notiekošo var saukt par ļoti interesantu. Tas var izklausīties neiejūtīgi, taču tas tiešām ir interesanti, jo trīs mēnešu laikā no situācijas, kad gandrīz viss pasaules ekonomikā notiekošais strādāja inflācijas palielināšanas virzienā, esam nonākuši pie cenu līmeni palielinošu un samazinošu spēku asas sadursmes. Septembrī tumsas spēki vēl uzvarēja, turpmāko četru mēnešu laikā gaidāms neizšķirts, bet pēc tam jau frontes līnija velsies pretējā virzienā.
Vasara ir kā ilgi gaidīts ceļojums pat tad, ja nekur neplānojam doties! Vienkārši būt un ļauties tās plūdumam, izbaudot ik dienu, kad spīd saule, visapkārt zied un varam no sirds veldzēties siltumā
Šā gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%. Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā.
32,5% – tik būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu līdz 2030. gadam noteikusi Eiropas Savienība (ES), uzsverot, ka tieši energoefektivitātes paaugstināšana ir ceļš ne vien uz ilgtspējīgu un drošu energoapgādi un emisiju samazināšanu, bet arī uz ES konkurētspējas paaugstināšanu. Kā Latvijai veicas ar energoefektivitātes mērķu sasniegšanu? Te varam vilkt ciešas paralēlas ar Covid pandēmiju – mērķis mums ir, bet nevedas ar tā sasniegšanu. Ko darīt, lai veicinātu enerģijas taupīšanu?
Lai saprastu enerģijas cenu dinamiku, vispirms jāuzdod galvenais jautājums – no kurienes mums rozetē rodas elektrība? Elektrība ir jāsaražo, un to var izdarīt, izmantojot dažādas tehnoloģijas.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
