Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē. Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem - inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
Kaut enerģētiskā krīze ir beigusies un nav satraukuma, ka ziemā mums varētu pietrūkt gāzes, joprojām spēkā ir pagaidu regulējums par siltumenerģijas tarifa regulēšanu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, kas iedzīvotājiem nāk par sliktu. Atjaunojot stratēģiju nākamajiem 10 gadiem, AS Rīgas siltums (RS) ir iespēja siltumenerģijas tirgu nolikt uz veselīgas konkurences, investīciju un izaugsmes sliedēm, kas rīdziniekiem nozīmētu stabilākus rēķinus par siltumu bez dramatiskiem cenu lēcieniem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pirmdien nolēma apturēt Baltic International Bank, jo banka nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās un neīstenos pasākumus tās darbības stabilizēšanai. Apturēta Baltic International Bank karšu, internetbankas un maksājumu darbība. Lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.
Rakstu šo sleju nedēļu pirms vēlēšanām. Jūs to lasāt, kad balsis jau ir saskaitītas.
Šaubās, ka spēs samaksāt rēķinus rudenī un ziemā
Valdība otrdien atbalstīja papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energocenu krīzē. Tam tiks tērēti 422 miljoni eiro. No oktobra līdz aprīlim uzņēmumiem kompensēs pusi no elektrības sadārdzinājuma virs 160 eiro par megavatstundu (MWh). Mājsaimniecībām par pirmajām 100 kilovatstundām būs fiksēts elektrības tarifs, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh. Valsts arī kompensēs mājsaimniecībām 90% no centralizētās siltumapgādes cenas daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh. Mājsaimniecībām arī noteica 107,34 eiro par MWh cenas slieksni gāzei, valsts kompensēs tirgotājiem summu, kas šo slieksni pārsniedz.
Augustā inflācijas pieauguma skrējiens apstājās, cenu kāpums gada griezumā palika nemainīgs jeb 21,5%. Tas nenozīmē, ka būtu apstājies cenu līmeņa kāpums, jo dzīves dārdzība augustā pret jūliju pieauga par 0,4%. Ja pagājušā gada augusts būtu bijis “normāls”, tas ir, cenu līmenis pret jūliju tad būtu samazinājies, gada inflācija jaunākajos datos būtu turpinājusi augt. Pagājušā gada vasara bija brīdis, kad sākās lielais cenu skrējiens. Gada inflācija varētu turpināt pauzi septembrī, pēdējo lielo soli augšup tā spers oktobrī, kad stāsties spēkā jaunie Rīgas Siltuma tarifi. Pēc tam vēl pāris mēnešus inflācija nedaudz pieaugs.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pagājušajā nedēļā apstiprināja jaunus siltumenerģijas tarifus Latvenergo ražotnēm, tie būs vairākkārt lielāki par līdzšinējiem un ietekmēs arī Rīgas Siltuma tarifus. Rēķinos mājsaimniecībām no 1. oktobra automātiski piemēros valsts noteikto atbalstu.
Kopš kara sākuma Latvija dažu mēnešu laikā ir sagatavojusies nokāpšanai no Krievijas gāzes adatas. Amatpersonas ir drošas, ka ziemā gāzes visiem pietiks, taču tā būs dārga. Vai valsts kompensācijas būs pietiekamas, lai nebūtu jāsalst milzīgo rēķinu dēļ?
Milzīgais cenu pieaugums un Krievijas iebrukums Ukrainā tagad pamodinājis daudzas pašvaldības, kas siltumapgādē balstās uz dabasgāzi. Tomēr iedzīvotāji rēķinu samazinājumu tik drīz vēl nejutīs — pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem prasa laiku un investīcijas, kas jāatpelna
Septembrī gada inflācija sasniedza 4,8%. Aizvadīto divu gadu vidējā inflācija joprojām ir ļoti mērena jeb 2,25%. Arī šis rādītājs ir jāņem vērā, jo pērn rudenī bija deflācija, bet algu kāpums turpinājās. Pirms pašlaik notiekošā cenu lēciena Latvijā bija cenu stabilitātes periods, kas sākās jau pirms pandēmijas – 2019. gada pavasarī, un turpinājās līdz šā gada sākumam.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izanalizējis datus par Covid-19 saslimstības rādītājiem un neiesaka doties uz valstīm, kur kopējais saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā pārsniedz 25. Patlaban SPKC neiesaka doties uz Zviedriju, Lielbritāniju, Beļģiju, Īriju, Portugāli un Maltu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
