Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo.
Moderna pilsētvide ir ekonomiskās izaugsmes atslēga un viens no galvenajiem iemesliem, lai jaunieši tur gribētu veidot savu dzīvi, lai ienāktu uzņēmumi un pakalpojumu centri, lai investori interesētos par iespējām ieguldīt. Vai Rīga ir moderna? Ciktāl tas attiecas uz dzīvojamo fondu, tā ir novecojusi un nepievilcīga. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju atpaliek no Lietuvas un Igaunijas par nu jau gandrīz 20%. Tikmēr Rīga, kas veido apmēram divas trešdaļas no Latvijas IKP, burtiskā nozīmē aizpūš vējā milzīgus līdzekļus, samierinoties ar ēkām, kuru energoefektivitātes klase daudzās valstīs pat nepieļautu dzīvokļu izīrēšanu.
Šā gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu[1], kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām. Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu.
Daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana nav tikai māju siltināšana, bet gan svarīgs posms visas apkaimes vai pat pilsētas attīstībā, jo iet roku rokā ar ilgtspējas mērķu sasniegšanu, augsti kvalificēta darbaspēka un finanšu piesaisti, iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu un biznesa izaugsmi. Turklāt tas attiecas ne tikai uz galvaspilsētu – tieši reģionos ir lieliski piemēri, no kuriem pat Rīga varētu mācīties. Taču galvaspilsētu un reģionus ceļā uz ēku renovāciju un energoefektivitātes uzlabošanu vieno kopīgi izaicinājumi, kuru dēļ virkne Latvijas iedzīvotāju nevar sākt dzīvot kvalitatīvākā un izdevīgākā mājoklī, bet Latvija cīnās ar Eiropas Savienības noteikto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.
Siltināt daudzdzīvokļu ēku ir izdevīgi, draudzīgi videi, un lielu daļu no šī procesa izdevumiem sedz valsts. Taču tā sākšanai vajag īpašnieku iniciatīvu un spēju vienoties
Rīgā nepilni 12 tūkstoši ēku ir t.s. daudzdzīvokļu mājas (trīs un vairāk dzīvokļi), bet ES fondu atbalstītās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam (programma noslēdzās 2023.g.), pabeigti bija tikai 74 projekti, iesākti vēl 16. Tātad kopā 90 mājas, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā Pierīgā, Kurzemē vai Vidzemē. Rīga ir apņēmusies līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu pilsētu, tāpēc ar steigu jāatrod risinājums, kas faktiski no nulles punkta beidzot izkustinātu novecojušā dzīvojamā fonda renovēšanu un mazinātu Rīgas energopatēriņu. Patiesībā tā nebūt nav neiespējamā misija, turklāt Rīgas siltināšana var kļūt arī par nozīmīgu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai.
Sliktā tehniskā stāvoklī esoši stāvvadi, tekošs jumts, brūkoši balkoni un vāja energoefektivitāte – tās ir tikai dažas no problēmām, ar kurām jāsadzīvo lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas mīt padomju un pirmskara laikā būvētos daudzdzīvokļu namos. Turklāt šo ēku renovācija lielākoties nav ekonomiski pamatojama – milzīgās investīcijas, kas nereti ir līdzvērtīgas paša īpašuma vērtībai, tāpat nenovērsīs likstas pilnībā. Ko darīt? Nojaukt un būvēt vietā jaunas ēkas? Ideālā pasaulē tas būtu vissaprātīgākais risinājums. Vienlaikus ļoti svarīgi ir saprast, kāpēc vispār esam nonākuši tik tālu un ko darīt, lai situāciju nepasliktinātu vēl vairāk.
Laiks, kad top valdības deklarācija un tiek aktīvi strādāts pie jaunās valdības prioritātēm un uzdevumiem, ir piemērotākais dažādu jomu ekspertu viedokļu skaļai un publiskai paušanai, paceļot dienaskārtībā sabiedrībai akūti risināmos jautājumus.
2022. gada nogalē attīstības finanšu institūcija ALTUM uzsāka jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, kopumā piedāvājot finansējumu 57,2 miljonu eiro apmērā, atbalstot 49% no attiecināmajām izmaksām. Līdzšinējā aktivitāte ir gaužām zema, tomēr jau līdz 2030. gadam ir jāsper liels solis uz priekšu ēku energoefektivitātes nodrošināšanā, tāpēc iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka ir pienācis pēdējais brīdis, kad celties un lēkt iekšā šajā braucošajā vilcienā.
Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās ēkās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, samilzusi problēma. Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.
Pirmoreiz cilvēces vēsturē uz planētas ir vairāk nekā astoņi miljardi iedzīvotāju. 2050. gadā varbūt būs jau 11 miljardi. Mēs visi gribam dzīvot labi — dzīvot ērtās mājās, braukt ar labām mašīnām un ēst kvalitatīvu pārtiku. Tātad konkurence par resursiem tikai pieaug, un aizvien aktīvāk jādomā, kā tos izmantot gudri. Taču jādomā ne tikai par resursu izmantošanu — mēs vairs nevaram atļauties pastāvīga pieauguma paradigmā pastāvošu ekonomisko attīstību, kas balstīta dabas resursu noplicināšanā. Protams, ir grūti pārslēgties no idejas par nemitīgu progresu, kas Rietumu sabiedrību veidojusi kopš apgaismības laikiem, uz principiāli jaunu modeli — ilgtspējīgāku un vairāk aprites ekonomikā balstītu priekšstatu par saimniekošanu.
Mājoklis nav atdalāms no pārējās dzīves — darba, izklaides vai sporta. Tas ir daļa no lielākām sistēmām
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
