Ilgtspēja ir kļuvusi par svarīgu mērķi gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, un pārtikas nozarei šeit ir izšķiroša loma – globāli tā rada aptuveni 30% no visām CO₂ emisijām. Kā nozarei, kas ik dienu ietekmē izvēli miljoniem cilvēku, pārtikas industrijai ir milzīgs potenciāls samazināt savu ietekmi uz vidi, vienlaikus padarot ilgtspējīgas izvēles pieejamas un ērtas ikvienam. Vai iespējams apvienot inovācijas, CO₂ emisiju samazināšanu un patērētāju vajadzības, lai radītu zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni? Latvijas uzņēmumi jau sper nozīmīgus soļus šajā virzienā, pierādot, ka ilgtspēja nav tikai tendence, bet gan izdzīvošanas stratēģija mūsdienu tirgū.
Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība. Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.
Latvijas rūpniecībai 2023. gads bija ražošanas samazināšanās, taču ne visaptverošas krīzes gads. Kopējā izlaide saruka, ko noteica nelabvēlīgi tirgus apstākļi vairākām nozarēm, jo īpaši ar celtniecības produktiem saistītajām. Aizvadītajā gadā rūpniecības struktūra mainījās par labu apakšnozarēm, kas pieskaitāmas augsto tehnoloģiju saimei. Turklāt 2023. gadā strauji auga ieguldījumi nozarē. Tas apvienojumā ar ārējo tirgu gaidāmo stabilizēšanos šogad un pieaugumu nākamgad ļauj uz rūpniecības nozari raudzīties diezgan optimistiski.
Vai valdība varētu izdarīt kaut ko, kas ļautu Latvijas ekonomikai pārskatāmā nākotnē sasniegt kaimiņu Lietuvas un Igaunijas, bet pēc tam arī Vācijas ienākumu līmeni? Ja jā, tad ko tieši? Ja nē – kas tā ir par Latvijas īpatnību, kas nosaka hronisko ekonomisko atpalicību no kaimiņvalstīm? Nedaudz pārfrazējot Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Robertu Lukasu[i], diez vai pastāv kādi citi jautājumi, atbildes uz kuriem Latvijas sabiedrības materiālai labklājībai spētu dot vēl lielāku pienesumu.
Uzņēmums Latvijas pārtikas ražotājs ar zīmolu Latvijas labumi lielveikaliem piedāvā vairāk nekā 100 veidu kulinārijas produktus
Latvijā apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī bija par 8,8% mazāka nekā pirms gada. Šobrīd ražošanas kritums ir vērojams visā Baltijā, kas šogad negatīvi izceļas uz pārējās Eiropas fona. Lietuvā ražošana apstrādes rūpniecībā aprīlī gada griezumā kritās par 7,5%, bet Igaunijā pat par 14,7%.
Pārtikas ražošanā uzņēmuma Smalkais muslis izveidotājas Ilze Kalāce-Bērziņa un Ieva Biķe iegāja ar galveno mērķi radīt kaut ko labu un dzīvot interesanti. Biznesa veiksme nāca kā papildu bonuss
Šis gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām. Jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu. Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumi ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.
Vai tuvākajos gados iemācīsimies veidot ēdienkarti, kuras dēļ nenoplicināsies dabas daudzveidība un nepieaugs drazu kalni?
Ieteikumi moderna cilvēka ēdienkartei
Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.
Nupat statistiķi sniedza viegli apbēdinošu, kaut iepriekš nojaušamu ziņu par apstrādes rūpniecības sniegumu augustā, savukārt pirms dažām dienām viņi publicēja pārskatītos IKP datus, kas rāda nozares pagātnes sniegumu labvēlīgākā gaismā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
