Latvijā pret pārtiku izturamies atbildīgāk nekā citur Eiropā, tomēr vēl ir, kur tiekties, lai sagādātais nenonāktu atkritumos
No augusta ir samazināts gaļas un piena produktu daudzums pirmsskolas ēdienkartēs. Normatīvais regulējums ietekmē ne tikai patērēto produktu apjomu, bet arī pārtikas atkritumu daudzumu skolās un pirmsskolās. 30% no visiem pārtikas atkritumiem Zviedrijā veido tieši skolu un pirmsskolu maltīšu pārpalikumi. Lai gan Latvija salīdzinoši veiksmīgi risina šo problēmu, proti, Latvijā viens bērns rada aptuveni 25 g pārtikas atkritumu dienā, kamēr Zviedrijā – 40 g, gan pirmsskolas, gan vecāki mājās var iesaistīt bērnus, lai kopīgiem spēkiem samazinātu izniekotās pārtikas apjomus. Lai to izdarītu, nepieciešams rūpīgi analizēt, ko liekam uz bērnu šķīvjiem. Tāpat svarīgi apzināties, ka plašā pārtikas izvēle, kas šobrīd pieejama, patiesībā rada arī dažādus izaicinājumus.
Vai tuvākajos gados iemācīsimies veidot ēdienkarti, kuras dēļ nenoplicināsies dabas daudzveidība un nepieaugs drazu kalni?
Uzņēmums Koffeco no izmantotajiem kafijas biezumiem ražo kurināmās briketes, kas tirdzniecībā parādīsies jau šomēnes
Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā mājsaimniecības katru gadu atkritumos izmet 8,8 miljonus tonnu pārtikas. Galvenokārt tāpēc, ka ēdāji nav īsti pārliecināti par tās svaigumu. Taču palīgā varētu nākt latviešu pētnieku radītais viedais sensors, kas signalizē par pārtikas bojāšanās pakāpi
Trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos — katru gadu 1,3 miljardi tonnu. Lielāko daļu no tā izmetam mājās
Atšķirībā no citām valstīm, kur maltīte parasti ir viens ēdiens, korejiešu galda kultūras pamats ir banchan — dažādas piedevas, kas papildina vienu galveno ēdienu. «Tas rada daudz pārpalikumu,» interneta izdevumam Huffington Post stāsta Kims Mihva, kas vada zero waste kustības tīklu Dienvidkorejā. Pagājušā gadsimta 90. gados, kad viņa valstī palielinājās dzīves līmenis un vienlaikus daudz vairāk cilvēku izvēlējās dzīvot vienatnē, ievērojami palielinājās arī pārtikas atkritumu daudzums. Tādās lielās pilsētās kā Seula izgāztuves bija pārpildītas un trūka vietas jaunu atkritumu glabātavu ierīkošanai.
Dažādas ierīces, kas palīdzēs dzīvot zaļāk
Pagājušajā nedēļā simtiem veselības aprūpes darbinieku pulcējās pie Saeimas piketā, kurā prasīja palielināt finansējumu veselības aprūpei un mediķu algām atbilstoši pērn decembrī likumā ierakstītajam, ka medicīnas darbinieku algas 2019., 2020. un 2021. gadā pieaugs par 20% gadā. Valdība ir nolēmusi atlikt vēstniecības Austrālijā atklāšanu un paziņoja, ka pārdalīs arī Latvijas valsts mežu un Latvijas Bankas peļņu, lai nodrošinātu 18 miljonus eiro papildus jau iepriekš budžetā paredzētajam 42 miljonu finansējuma palielinājumam mediķu algām. Taču protestētāji sola turpināt protesta akcijas, līdz algas būs palielinātas likumā paredzētajā apmērā.
Pasaulē ik dienu atkritumos tiek izmests tonnām pāri palikušas pārtikas. Vai risinājums varētu būt «laimīgās stundas»?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!