Spēja orientēties modernās viedierīcēs var būt izaicinājums, tomēr pats svarīgākais ir mēģināt tikt līdzi laikam un lūgt palīdzību, ja nepieciešams
Nebūšu daudz kļūdījusies, ja teikšu, ka pēdējo mēnešu laikā retais nebūs saņēmis īsziņu no valsts iestādes – policijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai pat Rīgas apgabaltiesas – ar aicinājumu klikšķināt uz nezināmas saites. Lai arī kāds krāpšanas vai pikšķerēšanas mēģinājums zem šīm ziņām slēptos, skaidrs ir viens – ļaunprāšu izdomai nav robežu, to izmantotās shēmas ar katru gadu kļūst aizvien rafinētākas un izsmalcinātākas. Prasmīgi pielietojot mākslīgā intelekta rīkus, ārvalstīs dzīvojošajiem krāpniekiem kļūst vienkāršāk atrast upurus arī visā pasaulē. Vairākums saprātīgi domājušo iedzīvotāju diez vai uzķersies uz Nigērijas prinča mantojuma, bet e-pasts vai īsziņa no valsts iestādes labā latviešu valodā var arī nostrādāt. Neiedziļināšanās un paviršība ir arī viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par krāpšanas upuriem, tāpēc modrība ir svarīgāka vienmēr.
Mīts, ka hakeri var būt tikai informācijas tehnoloģiju jomā specializējušies profesionāļi, kuri savu ikdienu pavada tumšās pagraba telpās un maz uzturas ārpasaulē, jau sen ir novecojis. Mūsdienās hakeris var būt arī jūsu kaimiņš, draugs vai pat radinieks, kurš savu ikdienu pavada, gan atpūšoties ar draugiem, gan strādājot normālu darbu. Personai pat nevajag augstāko izglītību - lai sevi varētu dēvēt par hakeri, vismaz iesācēju, pietiek ar vēlmi pašam apgūt pāris lietu. Nav nepieciešama arī noslēgta vai tumša telpa, kādu parasti esam raduši redzēt mākslas filmās, jo pats galvenais ir vienkārši atrasties vietā, kur pieejams interneta savienojums un dators.
Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa dalās pārdomās par paliekošām pārmaiņām, ko Covid-19 pandēmija ieviesusi mūsu attiecībās ar tehnoloģijām
Vai katrai vietnei un pakalpojumam jums ir atšķirīga parole, kā to nosaka IT drošības priekšraksti? Un kā tās visas atcerēties?
Sākoties jaunam gadam, Francijā stājies spēkā jauns likums - uzņēmumos ar vairāk nekā 50 darbiniekiem jāievieš labas uzvedības kodekss, garantējot strādājošajiem tiesības noteikt laiku ārpus darba laika, kad viņi nedrīkst sūtīt citiem un arī paši nevēlas saņemt ar darbu saistītas elektroniskās vēstules. Likuma ierosinātāji uzskata, ka šādi e-pasti ir papildu darba laiks, kas netiek apmaksāts, turklāt daudziem cilvēkiem tas vairo stresu, miega traucējumus, privāto attiecību sarežģījumus un izdegšanu. Visā pasaulē ir aptuveni 2,7 miljar
Izvēloties paroles, mēs, protams, vēlamies, lai tās būtu drošas. Taču ārkārtīgi bieži tajās tiek iekodēta privāta informācija, kas atspoguļo mūsu dvēseles dzīvi
Tagad ar datora un interneta palīdzību iespējams paveikt teju visu, un tas nozīmē - nu rūpīgi jāsargā ne tikai mājoklis un mantība, bet arī virtuālā informācija
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
