Oļegs Krasnopjorovs
- Tēma
- 04.08.2024.
- Ieva Jakone
Ir jāmainās!
- Tēma
- 08.11.2023.
- Ieva Jakone
Krāpnieku piebarošana
- Tēma
- 21.12.2022.
Kāpēc Latvija atpaliek no Lietuvas?
- Redaktora sleja
- 05.04.2021.
- Pauls Raudseps
Sveika un sveiks!
- Tēma
- 17.04.2025.
- Ilze Šķietniece
Kurš ieslēgs turbo režīmu Latgales ekonomikai?
Lai gan attīstās, Latgale joprojām ir nabadzīgākais reģions ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Taču šeit atrodamas arī īstas pērles — vieni no vērtīgākajiem uzņēmumiem valstī. Kas vēl nepieciešams, lai Latgale izsistos?
- Tēma
- 04.08.2024.
- Ieva Jakone
Ir jāmainās!
Kas jādara Latvijai, lai ekonomika augtu straujāk un mēs nekļūtu par gurdenu valsti ar nemainīgi vājiem panākumiem veselības, izglītības un citās jomās?
- Tēma
- 08.11.2023.
- Ieva Jakone
Krāpnieku piebarošana
Valsts labticīgi dalījusi lielus Covid-19 grantus uzņēmumiem, kas iepriekš krāpušies ar PVN shēmām un aplokšņu algām. Tagad parādnieki nodokļos nav samaksājuši miljonus, atklāj Ir pētījums
- Tēma
- 21.12.2022.
Kāpēc Latvija atpaliek no Lietuvas?
Jau desmitiem gadu salīdzinām sevi ar igauņiem, taču, gandrīz vai nemanot, ekonomikā mums priekšā aizsteigušies arī dienvidu kaimiņi
- Redaktora sleja
- 05.04.2021.
- Pauls Raudseps
Sveika un sveiks!
Jau vairāk nekā gadu pandēmijas rēgs klīst pa pasauli, bet vēl aizvien neesam tikuši skaidrībā, ko tas nozīmē. Īslaicīgas grūtības, kuras pazudīs kopā ar masveida vakcināciju un pūļa imunitātes iestāšanos? Fundamentālas ilgtermiņa pārmaiņas visā mūsu darba dzīvē un ekonomikas struktūrā? Vai arī smags trieciens vienam tautsaimniecības ēkas spārnam, kas pārējo celtni uz brīdi sašūpo, bet nesagāž?
- Eksperta viedoklis
- 05.04.2021.
Divu ātrumu darba tirgus Covid-19 laikā
Pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs un profesijās vairākums strādājošo ir ar nelielu vidējo algu
- Viedoklis
- 24.07.2018.
Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis
Dažreiz dzirdam, ka "darbaspēka trūkums" neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā. Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var "norakstīt" 60 gadu vecumā vai pat ātrāk. Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjom
- Viedoklis
- 23.02.2018.
Vidējie darba tirgus rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju"
darbs ir sarucis par iespaidīgiem 1,2 procentu punktiem. To noteica sešu gadu laikā straujākā tautsaimniecības attīstība, kas daļēji atspoguļo lielākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieplūdes. Turpmākajos ceturkšņos, tautsaimniecības attīstībai kļūstot mērenākai, piebremzēsies arī bezdarba samazinājums. Sagaidāms, ka 2018. gada vidējais bezdarba līmenis joprojām nedaudz pārsniegs 8%. Latvijas darba tirgus kopumā, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, nav bijis tik labvēlīgs darba ņēmējam kā šobrīd (neskaitot īso ekonomikas pārkaršanas periodu 2006. – 2007. gadā). Piemēram, nodarbināto iedzīvotāju daļa darbspējas vecumā ir vēsturiski augsta un pārsniedz ES vidējo. Tomēr šie vidējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Laikā, kad viena sabiedrības daļa sūdzas par darbaspēka trūkumu,
- Viedoklis
- 01.01.2018.
2018. gads: ietverošās izaugsmes iespēja valsts simtgadē
Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbvietas tiks radītas. Hronisks darbvietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbvietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs.
- Viedoklis
- 29.09.2017.
Vai tehniskais progress un automatizācija nozīmē lielāku bezdarbu?
s profesijas nepastāv – tos aizvietoja peļu slazds un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuva arī boulinga spēļu zāle un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Žurku tvērēji no tehniskā progresa bija zaudētāji, vismaz īstermiņā – viņi palika bez darba, tāpēc nācās pārkvalificēties un iemācīties kaut ko jaunu. Tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress noteikti nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa romānu skatiem. Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis; darbvietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis. Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. No ekonomiskās teorijas viedokļa šie procesi nozīmē arvien vairāk fiziskā kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laik
- Viedoklis
- 08.09.2017.
Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?
Ekonometriskās analīzes rezultāti
