Oksfordas Universitātes emeritētā profesore Linda Skota pēc ilgiem sieviešu ekonomiskās līdztiesības pētījumiem brīdina — ir bīstami pieņemt sieviešu tiesības par pašsaprotamām. Lai tās nezaudētu, drosmīgi jāturpina cīnīties, jo pašlaik spēkā pieņemas mizogīnija
Edgars Rinkēvičs sestdien, 8.jūlijā, Saeimas sēdē deva svinīgo solījumu, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”
Tiesībsarga ieskatā obligāto ziedojumu vākšana skolās nav pieļaujama, un arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas ar naudas vākšanu dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas.
Labklājības ministre Evika Siliņa cer virzīt likuma grozījumus par sieviešu pārstāvniecību lielo uzņēmumu valdēs
Žurnāliste Inga Spriņģe ar kolēģiem no pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica piedāvā pētniecisko detektīvseriālu Karmas latvieši par maģiskās domāšanas biznesu Latvijā
Norādot kādam, kur ir viņa vai viņas vieta, mēs esam vardarbīgi pret šo cilvēku
Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (vairāk šeit: Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā? un šeit: Ienākumu nevienlīdzība un nabadzība: kur esam un kā uzlabot situāciju). Turklāt tam ir maz saistības ar to, ka uz ES fona ienākumu līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems – 1.attēlā redzams, ka sakarība starp ienākumu nevienlīdzības līmeni, ko mēra ar Džini koeficientu, un ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju ES ir visai vāja.
Krāsainiem trokšņiem un augstiem ideāliem pārblīvētajā jauno vecāku informatīvajā telpā publicistes Agras Lieģes-Doležko un mākslinieces Elīnas Brasliņas balsis skan citādi: viņu Instagram kontā sievietes var runāt ne tikai par mīlestību un cerībām, bet arī par šoku, skumjām un nevienlīdzību
Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Noturības un attīstības mehānisma jeb Eiropas Attīstības fonda līdz 2026. gadam ieplūdīs Latvijas ekonomikā. Vairāk nekā ceturtdaļmiljards eiro iebrauks Rīgā un tās apkārtnē ar jauniem metrobusiem, elektrobusiem un zemās grīdas tramvajiem. Savukārt vēl viens ceturtdaļmiljards paredzēts, lai mazinātu Latvijas reģionālo un sociālo nevienlīdzību. Žurnāls Ir jaunākajā numurā pēta divus no projektiem, kuriem ieplānota vislielākā Eiropas nauda: nevienlīdzības mazināšana un Rīgas transporta tīkls.
Ir pēta divus no projektiem, kuriem ieplānota vislielākā Eiropas Attīstības fonda nauda: nevienlīdzības mazināšana un Rīgas transporta tīkls
Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no “sliktākajiem”, ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti. Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot.
Socioloģe Liene Ozoliņa pētījusi Latvijas sabiedrības attieksmi pret valsti un pašiem pēc 2009. gada ekonomiskās krīzes. Ko viņa saka par sabiedrībā notiekošo pandēmijas krīzē?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
