Galvenās nodokļu likmes 2024.gadā
Pēdējos gados valsts īstenojusi nozīmīgu nodokļu reformu mazajai uzņēmējdarbībai, likvidējot vai sašaurinot vairākas nodokļu formas un mazinot to vēlmi un iespējas maksāt godīgi nodokļus valsts budžetā. Viena no nozīmīgākajām reformām skāra mikrouzņēmumus. Lai arī lēni nāca, bet no šā gada rudens mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājem valsts nodrošina jaunu pakalpojumu – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts), kas ļauj automatizēt nodokļu nomaksu un mazina administratīvo slogu, ļaujot lielāku uzmanību veltīt uzņēmuma darbībai.
Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums. Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties. Tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošo profesiju pārstāvjiem un vai jaunais regulējums bija nepieciešams?
Šā gada pavasarī, sākoties krīzei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šā plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.
Covid-19 izraisītais ārkārtas stāvoklis un Latvijas mediķu pašaizliedzīgais un profesionālais darbs vēl skaudrāk ir izgaismojis jautājumu par nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei. Un šeit nav runa tikai par ārstu, medmāsu un cita medicīnas personāla atalgojumu, bet arī par pieejamu un efektīvu ārstēšanu visiem pacientiem dažādās diagnozēs, kā arī atbilstošu sociālo nodrošinājumu. Finansējuma palielināšanas
Latvijā pēdējo gadu laikā ir īstenotas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā. Vēl samērā nesen piedzīvojām vienu no vērienīgākajām nodokļu reformām valsts vēsturē. Šis gads būs pārmaiņu turpinājums, ieviešot nepieciešamās korekcijas. Jāteic, ka neesam vieni, jo arī Lietuvā tikko notikušas pamatīgas izmaiņas algas nodokļu jomā, kas skāra praktiski visus darba ņēmējus un devējus.
2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.
Mikrouzņēmumu jomā šogad būs jaunas pārmaiņas, šorīt LNT uzsvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS).
To paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi MUN likumā.
Saeima konceptuāli atbalsta MUN paaugstināšanu līdz 15% un atteikšanos no minimālajām sociālajām iemaksām.
Šādu prasību iniciējuši Latvijas Reģionu Apvienības Saeimas frakcijas deputāti.
Kučinskis pēc tikšanās ar Valsts prezidentu pauda, ka no trīs "Vienotības" piedāvājumiem attiecībā uz nodokļu politiku var pieņemt divus.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
