Nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2022. gadā veidoja 7%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 4,2 miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta. Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējs ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.
Kad ārā ir auksts un gāzes cena augsta, Jurģis Kārklis berzē rokas, jo tas nozīmē, ka Latvijā un arī citviet pasaulē būs pieprasījums pēc šķeldas, ko iegūst, sakopjot un attīrot no krūmiem laukmales
Zaļās enerģijas ideja un tēls Latvijā ilgstoši tika bojāti ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sāgu, kas bremzēja enerģētikas politikas ilgtspējīgu transformāciju. Pagājušā gada dramatiskie notikumi enerģijas tirgū deva tai jaunu elpu, diemžēl steiga, populisms un ilgtermiņa politikas trūkums radīja duļķainu vidi, kurā jau uzradušies "makšķernieki". Šī raksta mērķis ir rosināt pārdomas, diskusiju par enerģētikas politikas mērķiem un risinājumiem, riskiem, izvēlēm un sekām. Šoreiz vairāk ar uzsvaru uz tehnoloģiju izvēli, kā arī siltumenerģijas ražošanu un patēriņu.
Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība. Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu –, Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.
Jauns gads atnesis nozīmīgas pārmaiņas meža nozarē – no 1. janvāra Valsts meža dienests (VMD) būtiski paaugstinājis nodevas gan mežsaimniecības, gan medību darbībām, lēmumu pamatojot ar līdzekļu nepieciešamību dienesta attīstībai. Mežsaimniecībā tas attiecas uz ciršanas apliecinājumiem. Agrāk ciršanas apliecinājums galvenajā vienlaidus cirtē maksāja 4,27 eiro, tagad tas maksā no 30 līdz 70 eiro. Vienā apliecinājumā varēs iekļaut ne vairāk kā trīs viena ciršu veida cirsmas. Lai arī nodevas augušas pat desmitkārt, tas ir taisnīgi! Nodevu paaugstināšana jau vairāku desmitu gadu garumā ir ievilkts jautājums.
Valdības pēkšņais lēmums atļaut tievāku koku ciršanu tuvāko gadu laikā palielinās mežizstrādi par aptuveni 10%. Papildu koksni vajagot šķeldai, lai siltumapgādes uzņēmumi Krievijas izraisītā kara un energocenu kāpuma apstākļos varētu atteikties no gāzes. Taču vides aizstāvji brīdina — jaunie noteikumi ir pilnīgā pretrunā Eiropas zaļajam kursam
Var nešaubīgi teikt, ka apstrādes rūpniecības sniegums maijā bija ļoti labs. Spītējot pasaules vētrām, nozares izlaide mēneša laikā kāpa par 1,1%, turot gada pieaugumu ļoti augstā līmenī jeb 7,5%. Rūpniecības sniegumu varbūt var raksturot pat ar vārdu “varonīgs”. Šādu uzslavu noteikti pelnījusi farmācija, ar bijušās PSRS tirgiem visvairāk saistītā nozare, kas spējusi palielināt ražošanu, salīdzinot ar pērno maiju.
Sabiedrība pieprasa mežu saglabāšanu,…
"Mēs dzenamies pieļaut tās pašas kļūdas, ko pieļāvusi visa Eiropa. Mēs esam tupi granulu eksportētāji. Latvija ir viens no pasaulē lielākajiem granulu eksportētājiem. Šausmas! Latvijai mežizstrādes un lauksaimniecības nozarēs raksturīgs race to the bottom — skrējiens uz «dibenu», zemāko punktu. Pārdot arvien lētāk, lai apsteigtu konkurentus. Pilnīgi izsmelt resursus īsā laikā," par Latvijas mežu izstrādes politiku saka ornitologs Viesturs Ķerus. Viņš ir debitants rakstniecībā un nupat ar grāmatu Meža meitene Maija ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko oriģinālliteratūru bērniem.
Koku ciršanas noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata. Tas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj.
Latvija patlaban ir lēnāk augošā Baltijas valsts. Pie tā galvenokārt vainojamas divas krīzes, kas mūs ietekmē daudz vairāk nekā abas pārējās valstis — koksnes standartproduktu cenu kritums un finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās. Latvijā pēckrīzes periodā arī bijusi visvājākā mājsaimniecību kreditēšanas un mājokļu būvniecības cikla atgūšanās jeb tā gandrīz nav notikusi, to skaudri izjūtam tagad, kad eksporta tirgu temperatūra ir ļoti nevienmērīga.
Pēc 18 gadu darbības mežizstrādē Kraujas Z aizvadītajā vasarā sāka kokus pārstrādāt taras dēļos. Pirmās eksporta kravas uz Īriju jau aizpeldējušas
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
