Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi nozīmīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz daļēju sankciju pārkāpumu dekriminalizāciju, bet vienlaikus uz pusi paaugstina maksimālos brīvības atņemšanas termiņus par citiem sankciju pārkāpumiem. Vieglākie Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpumi vairs netiks uzskatīti par krimināli sodāmiem, bet tiks kvalificēti kā administratīvi pārkāpumi. Šāds solis būs būtisks ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts iestādēm, kas nodarbojas ar ES sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vai paredzētie grozījumi palielinās vai mazinās sankciju pārkāpēju skaitu? To rādīs laiks.
Mūsu valstī ikvienu cilvēku iespējams nesodīti apmelot, nogānīt, pazemot, apsaukāt, pret viņu var īstenot sociālu mobingu, pieturoties pie tādas komunikācijas, ka šis cilvēks ir kādas iestādes vai uzņēmuma darbinieks, jo, gānot organizāciju – juridisku personu, cieš arī tās sastāvs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2023 Foto -
Sešos mēnešos krāpnieki šogad no iedzīvotāju kontiem izmānījuši jau 9,5 miljonus eiro. Pieaugot krāpšanas apmēriem, pieaug arī naudas mūļu skaits, kas palīdz nelegāli iegūto noslēpt. Pēdējos divos gados notiesāti jau 72 mūļi. Katrs sestais bijis nepilngadīgs
Latvija un Ukraina parakstīja digitālo memorandu par sadarbību digitalizācijas, elektronisko sakaru, platjoslas interneta infrastruktūras, kā arī citu inovāciju jomā. Puses vienojās stiprināt mobilo sakaru tīklu Ukrainā un uzlabot tā kvalitāti, kā arī apņēmās sadarboties karā iznīcinātās komunikāciju infrastruktūras atjaunošanā. Rīgas dome atbalstīja 10 Rīgas Satiksmes sabiedriskā transporta autobusu ziedojumu Černihivas pašvaldībai.
Vairākas lietas šovasar uzkurinājušas sašutumu sabiedrībā — vai valsts spēj tikt galā ar naida noziegumiem un savaldīt Kremļa atbalstītājus?
Mazgadīgo grupas nežēlīgi uzbrūk vienaudžiem un senioriem. Policija apsver iespēju lūgt izmaiņas Krimināllikumā
Latvijas juridiskās psiholoģijas asociācijas atklāta vēstule Latvijas likumdevējiem un tiesiskajai sistēmai
Vienmēr esmu lepojusies, ka dzīvoju un strādāju demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām. Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus.
Apsūdzētie vairs nedrīkstēs melot izmeklētājiem un tiesai; tiesnesis varēs ierobežot debašu laiku un pārtraukt dalībniekus, ja uzskatīs, ka tie apzināti vilcina procesu; žurnālisti drīkstēs ierakstīt tiesas sēdes. Tie ir tikai daži no daudzajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri stājās spēkā 6. jūlijā un gan paātrinās lietu izskatīšanu, gan mazinās iespējas «ņirgāties par tiesas procesu», kā uzskata Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Nedēļas notikumi Latvijā
Iecerētie grozījumi Krimināllikumā var apdraudēt vārda brīvību
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
