Lai apsūdzības sadarbībā ar Krievijas spiecdienestiem padarītu par joku, Tatjana Ždanoka preses konferencē demonstratīvi uzlika saulesbrilles — kā spiegu filmās. Lieki. Re:Baltica rīcībā ir nonākuši 19 tūkstoši Ždanokas e-pastu, un sarakste rāda, kā Eiroparlamenta deputāte darbojās Kremļa labā
Kā desmit okupācijas gadi mainījuši Krimu, un kāpēc daudzi uzskata, ka lielās cīņas par šo pussalu vēl tikai priekšā
Majors Jānis Slaidiņš analizē karadarbību Ukrainā divos gados un prognozē — kara gaita izšķirsies dienvidos
Mihails Hodorkovskis par Rietumu neizlēmību, Putina sarkanajām līnijām un Avena izvēlēm
Dzimtenes dubļi, no kuriem rēgojas metāla pāļu rindas. Tā šobrīd pie Silenes izskatās viens no «karstajiem» mūsu valsts robežas posmiem, kur otrā pusē Lukašenko vara ar Kremļa svētību sistemātiski nodrošina tūkstošiem cilvēku pieplūdumu no «karstajiem» pasaules punktiem — Sīrijas, Afganistānas, Irākas. Pēdējā pusotra mēneša laikā spiediens ļoti pieaudzis, bet tas nerimst jau divus gadus.
Dažu ministru izvēli grūti skaidrot ar valstiskiem apsvērumiem
Kriminālists Oleksijs Revenko. Foto no personīgā arhīva Foto - Ka
Politikas žurnālists Aiders Muždabajevs lielāko daļu savas profesionālās karjeras ir strādājis Maskavā par avīzes Moskovskij Komsomoļec galvenā redaktora vietnieku. Kopš 2015. gada maija viņš dzīvo un strādā Ukrainā. Pirms katras intervijas viņš uzstājīgi piekodina, lai viņu nekādā gadījumā nesauc par «krievu žurnālistu». Viņš skaidro, ka pārstājis būt par «krievu» 2014. gada 26. februārī, Krimas okupācijas dienā. Kamēr pārējie redakcijas biedri cilāja glāzes par godu «Krimas atdošanai vēsturiskajā miera ostā», Aiders Muždabajevs apzvanīja savus Krimas radus, kuri šajās pussalai liktenīgajās dienās piedalījās protestos pret krievu okupāciju un palīdzēja ukraiņu karavīriem, kurus krievi viņu bāzēs bija pakļāvuši blokādei.
Aleksejs Navaļnijs no cietuma vēršas pret karu un Kremli. Taču daudzi ukraiņi Navaļnijam neuzticas. Viņi pārmet, ka Krievijas opozīcijas līderis un citi disidenti izmanto ukraiņu ciešanas savā labā
Kopīgi meklējam atbildes uz to, kas varētu notikt 2023. gadā
Ukraiņu rakstnieks un žurnālists Staņislavs Asejevs (32) ir pats piedzīvojis trulo nežēlību, ar kādu Krievijas okupanti spīdzināja un nogalināja cilvēkus pie Kijivas. Viņš divarpus gadus atradās Doneckas «tautas republikas» koncentrācijas nometnē un pēc tam uzrakstīja par to grāmatu
Jaunā neatkarīgo žurnālistu paaudze bija kļuvusi par Krievijas sirdsapziņu. Sākoties Ukrainas karam, tā spiesta doties uz ārzemēm, lai varētu turpināt publicēt patiesību par notiekošo. Latvija kļuvusi par vienu no mediju emigrācijas centriem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
