Pasaulē no masīvkoka paneļiem būvē pat augstceltnes. Tas ir videi daudz draudzīgāks materiāls par betonu, un tā tirgus pašlaik aug strauji, stāsta Andris Dlohi, kura vadītais uzņēmums CLT Profi ražo un arī montē ēkas visā Eiropā
Kad ārā ir auksts un gāzes cena augsta, Jurģis Kārklis berzē rokas, jo tas nozīmē, ka Latvijā un arī citviet pasaulē būs pieprasījums pēc šķeldas, ko iegūst, sakopjot un attīrot no krūmiem laukmales
Runājot līdzībās, mēs pašlaik noskatāmies, kā ar buldozeriem tiek nolīdzināta Vecrīga, lai vietā uzbūvētu lielveikalus. Kāpēc?
Zaļās enerģijas ideja un tēls Latvijā ilgstoši tika bojāti ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sāgu, kas bremzēja enerģētikas politikas ilgtspējīgu transformāciju. Pagājušā gada dramatiskie notikumi enerģijas tirgū deva tai jaunu elpu, diemžēl steiga, populisms un ilgtermiņa politikas trūkums radīja duļķainu vidi, kurā jau uzradušies "makšķernieki". Šī raksta mērķis ir rosināt pārdomas, diskusiju par enerģētikas politikas mērķiem un risinājumiem, riskiem, izvēlēm un sekām. Šoreiz vairāk ar uzsvaru uz tehnoloģiju izvēli, kā arī siltumenerģijas ražošanu un patēriņu.
Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība. Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu –, Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars apņēmies būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru
HES un kurināmā koksne ļauj Latvijai būt starp atjaunīgās enerģijas līderiem Eiropas Savienībā, bet nākamās desmitgades mērķu sasniegšanai rīcība ir nepieciešama jau tagad
Gads Latvijas eksportētājiem iesākās uz mēreni pozitīvas nots. Bija, protams, jācīnās ar tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, ražošanas izmaksu kāpums, piegāžu kavēšanās un darbaspēka trūkums. Tomēr ārējais pieprasījums saglabājās gana labs un veicināja optimismu.
Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas sabiedrības apziņā ir iesakņojusies virkne mītu un aplamu priekšstatu par mežu, tā īpašniekiem un meža audzēšanu. Raksturojot Latvijas mežu īpašumtiesības kopumā, jānorāda, ka aptuveni puse platību pieder valstij, bet otra puse – privātajiem īpašniekiem. Šobrīd redzam, ka pakāpeniski mainās īpašnieku attieksme pret viņiem uzticēto vērtību, kas ir arī liela Latvijas bagātība. Tagad var puslīdz droši apgalvot, ka laiks, kad mežs tika uzskatīts par ātru un vieglu peļņas avotu, pieder pagātnei. Latvijā ir aptuveni 150 tūkstoši privāto meža īpašnieku. Viņi vidū ir daudz tādu, kuri apsaimnieko tikai pāris hektārus meža. Tā kā ikdienā pārsvarā strādāju ar privāto mežu īpašniekiem, rakstā pievērsīšos viņiem.
Brexit beidzot notiek — vai ir pamats satraukumam par Latvijas kokrūpniecības eksporta nākotni?
Septiņus gadus Cietkoks uz Ķīnu eksportē bērza sagataves, kas pārtop masīvkoka mēbelēs Amerikai. Viesturs Vārpiņš biznesu sāka, iegādājoties nelielu zāģētavu Kandavā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
