Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.
Lai izceltu biržas emitentus, kam vislabāk izdevusies attiecību veidošana ar saviem ieguldītājiem, februārī notika Nasdaq Baltic Awards
40,4 miljoni eiro. Tik lielu summu Šarūns Stepukonis piesavinājās no Lietuvas privātā kapitāla fonda BaltCap pārvaldītajiem uzņēmumiem un lielāko daļu tās zaudēja Igaunijas kazino. Kā tas notika, joprojām izmeklē tiesībsargājošās iestādes un vērtē tiesas
Par centrālajiem depozitārijiem dzird retāk nekā par iziešanu biržā vai akciju sarakstiem, tomēr tieši šie uzņēmumi nodrošina sekmīgu vērtspapīru apriti un virkni citu finanšu pakalpojumu. Kā tie darbojas?
Informatīvajā telpā bieži izskan ziņas par Latvijas lēno ekonomisko attīstību salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, it īpaši Lietuvu un Igauniju. Šajos apstākļos, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir kritiski svarīgi nodrošināt investīciju plūsmu valstiski svarīgākajās nozarēs, radīt jaunas, inovatīvas preces un pakalpojumus, kā arī ieguldīt resursus zinātnes veicināšanā. Vieni no vērienīgākajiem tirgus spēlētājiem, kas sekmē ārkārtīgi būtisku lomu Latvijas kopējā ekonomiskajā attīstības līmenī, ir valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības. Tomēr jau vairāk nekā astoņus gadus Latvijas normatīvais regulējums būtiski ierobežo šo tirgus spēlētāju iespējas nodarboties ar komercdarbību.
Finanšu nozare, īpaši komercbanku sektors, pagājušajā gadā pieredzēja dažādus satricinājumus, kurus vēl tikai pirms gada bija grūti prognozēt. Kopumā gads it kā sākās cerīgi - ziema bija siltāka nekā ierasts, un energoresursus apkurei vajadzēja mazāk. Cerība, ka jau šogad Ukraina uzvarēs karā Krieviju, bija spēcīga, jo sabiedrotie bija sākuši nopietnas ieroču, tehnikas un munīcijas piegādes Ukrainai. Tikmēr Latvijā finanšu nozare paveica lielāko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju praktiskā piemērošanā, protams, sadarbojoties ar valsts institūcijām, kā arī partneriem ārvalstīs. Neapšaubāmi, tas nebija vienīgais, bet ievērojamu resursu patērējošs darbs, pie kā nozare, apzinoties šī darba lielo sociālo nozīmi, strādāja, lai veicinātu mūsu valsts un finanšu sektora attīstību un sniegtu savu ieguldījumu nacionālajā drošībā.
Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums (Regula (ES) 2023/1114) ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas.
Kas jāzina, ja uzņēmējs izlēmis piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai kapitāla tirgū. Konsultē Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja
Lai salīdzinoši nelielā tirgū attīstītos birža, svarīgi domāt par investīciju kultūras veidošanu un sabiedrības labklājības audzēšanu kopumā, uzskata Nasdaq Iceland vadītājs Magnuss Hardarsons
Koalīcijas partneri vienojušies par valsts uzņēmumu daļēju kotēšanu biržā
Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas. Tieši šā iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.
Kreditēšanas politiku ietekmē daudzi faktori, kas pārklājas vairākās politikas plānošanas jomās. Starp tiem ir vispārējā ekonomiskā situācija, kredītiestāžu kredītu izsniegšanas politika un darbības stratēģiskie mērķi, nefinanšu sabiedrības un privātpersonu finansiālais stāvoklis, ēnu ekonomika, tiesiskā vide un citi. Diemžēl nu jau par normu kļuvis, ka ikvienu jomu pamatīgi satricina cita citai jau gadu gadiem sekojošās krīzes.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
