Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes. Konstruktīvam esošās situācijas risināju
Uzvaras pieminekļa gāšana tika sagaidīta ar aplausiem. Taču rakstnieku Andreja Upīša, Annas Sakses un Sudrabu Edžus pieminekļu pārvietošana sabiedrībā izraisījusi asas diskusijas
Lipša: Saeima, valdība un administratori apzināti iznīcina vēstures zinātni
Saeima pagājušajā nedēļā pēc gandrīz diennakti ilgām debatēm pieņēma likumu par budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2024. un 2025. gadam. Šogad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,7 miljardu, izdevumi 14,7 miljardu apmērā, budžeta deficīts 1,97 miljardi jeb 4,6% no IKP. Drošībai trīs gados papildus atvēlēs 1,1 miljardu eiro. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 52 koalīcijas, pret 39 opozīcijas deputāti.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
Valsts kontrole atklājusi nepilnības zinātnes finansēšanas sistēmā, bet Latvijas izcilākie zinātnieki nobažījušies par kaitējumu, ko revīzijas ziņojums var radīt jau tā knapajam finansējumam
Kinorežisores un rakstnieces vēsturiskais romāns Grosvaldi bija aizvadītā gada lielākais pārsteigums latviešu literatūrā
Astoņu Latvijas autoru veidotā kolektīvā monogrāfija Karš un sabiedrība Latvijā 1914—1920, kuru izdeva šā gada pavasarī, ir ilgi gaidīts notikums gan vēsturniekiem, gan vēstures interesentiem. Grāmatas gaidīšanas svētkus ievadīja paši tās autori, 2020. gada 17. un 18. septembrī kopā ar citiem dalībniekiem uzstājoties starptautiskajā zinātniskajā konferencē Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā. Konferences četras sekcijas pieejamas Latvijas Universitātes YouTube kanālā.1 (Tas, vai šos referātus noklausās pirms vai pēc monogrāfijas lasīšanas, lai paliek katra lasītāja ziņā, tikai piebildīšu, ka konference sagatavo padziļinātai traģiskā Pirmā pasaules kara laikmeta uztverei Latvijas vēsturē.)
Vēsturnieces Inetas Lipšas izpētīts, šomēnes iznāk Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmatas pirmais sējums. Tas stāsta par geja dzīvi pirmskara un kara laika Latvijā
Kur iepirkās, ko un par cik pirka, no kā naudu aizņēmās, kādi bija kredītu procenti? Vai pensijas saņēma, varbūt kādas citas piemaksas? Cik lielus nodokļus maksāja? Kur atpūtās, kā atpūtās, un cik tas maksāja? Ne tikai par to, bet arī par daudzām citām cilvēka ikdienā nozīmīgām lietām raksta žurnāliste Anita Bormane divās grāmatās, kas veltītas starpkaru Latvijas cilvēku dzīves ainu zibšņiem.
Vēsturniece Ineta Lipša pēta, kā Latvijā pēdējos simt gados mainījusies tikumības un seksualitātes uztvere. Piemēram, starpkaru Latvijā sabiedrību satraucošs seksuālais mazākums nebija homoseksuāļi, bet gan neprecētās sievietes un vīrieši
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
