Plastmasa ir padarīta par vienu no klimata pārmaiņu grēkāžiem, taču faktiski izaicinājums ir nevis plastmasa pati, bet gan tas, kā to ražo, lieto un vai to var pārstrādāt un izmantot atkal. Ja mēs tiešām vēlamies atrisināt plastmasas piesārņojuma jautājumu pēc būtības un īstenot efektīvu aprites ekonomiku, jāsāk ar sakni – ar ražotāju, lai rezultātā plastmasas priekšmetā būtu iespējami mazāk piejaukumu vai lai to nebūtu vispār.
Vai tuvākajos gados iemācīsimies veidot ēdienkarti, kuras dēļ nenoplicināsies dabas daudzveidība un nepieaugs drazu kalni?
Katru gadu Latvijas tirgū novietotā koka iepakojuma apjomi palielinās. Saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) datiem 2019.gadā tirgū nonāca vairāk nekā 70 tūkstoši tonnas šī iepakojuma. Normatīvajos aktos noteikts, ka no tirgū novietotā apjoma atpakaļ jāsavāc ne mazāk 34%, t.sk. ne mazāk kā 20% ir jāpārstrādā. Atlikušo daļu no savāktā apjoma var reģenerēt jeb sadedzināt ar siltumenerģijas iegūšanu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
