Kafijas cena ir sasniegusi līmeni, kāds nav pieredzēts pēdējos 50 gadus. Bet kāpēc aromātiskās izejvielas ražotāji par to nav sajūsmā?
Klimata likuma teksts opozīciju interesē mazāk nekā tumsonības vairošana
Inženiere Torija Lī Bruksa konsultē Latviju par to, kā sasniegt zaļos mērķus, bet gatava arī gluži personiskiem izaicinājumiem, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām
Globālās sasilšanas ietekme uz krīzes skarto bioloģiskās lauksaimniecības nozari. Reportāža no saimniecības Burgundijā.
Jaunajam Eiropas Parlamentam būs jāturpina vai jāmaina zaļā kursa mērķi. Ko sola darīt Latvijas sarakstu līderi?
Vairāk turbulences lidojumos, lielāka saslimstība ar Laimas slimību. NASA galvenā zinātniece Keita Kelvina stāsta, kā mūs ietekmēs globālā sasilšana un vai glābiņu mēs varētu rast citur kosmosā
Vai klimata krīzi novērsīs mana vainas sajūta? Visticamāk, ne. Kaut vai tāpēc, ka neesmu augstas klases inženiere, kas postošo sajūtu varētu iegrožot tādu tehnoloģiju radīšanā, kas patiesi cīnās pret globālo sasilšanu (šādi risinājumi jau top, un par tiem lasi tālākajās lappusēs!). Un tomēr vārdu salikums «zaļš dzīvesveids» šķiet cieši saistīts ar apziņu, ka darām par maz. Vajadzētu vēl zaļāk, patērēt vēl mazāk, šķirot vēl cītīgāk.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, bezdarbība klimata jomā pārkāpj cilvēktiesības. Cik nopietni Eiropa uztver klimata krīzi?
Šogad stāsies spēkā Eiropas Parlamenta atbalstītais aizliegums importēt tādus produktus, kuru ražošana notikusi uz pirmatnēju mežu rēķina. Taču šīs prasības draud pasliktināt nodarbinātības situāciju nabadzīgākos pasaules reģionos. Vai Eiropa var glābt mežus un klimatu, neiznīcinot darbavietas, piemēram, Malaizijā?
Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās bezdelīgas uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko ir jāziņo.
Spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē. Šie ir tikai daži no gadījumiem, kurus piedzīvojām pagājušajā gadā, taču liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem ar to sekām turpina sadzīvot joprojām. Kā iespējams pasargāt savu mājokli no dabas varenības un vai globālā sasilšana mainījusi arī apdrošināšanas nozares skatījumu uz iekļaujamajiem riskiem mājokļa apdrošināšanas polisēs? Atbildes slēpjas detaļās jeb apdrošināšanas nozares regulējumā un katra apdrošinātāja spējā nodrošināt solīto pakalpojumu, taču apziņa, ka no klimata pārmaiņām neizbēgsim, kļūst arvien redzamāka.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
