Latvijas ekonomikas un sabiedrības attīstībai ir būtiski nepieciešamas uzņēmumu investīcijas cilvēkos un iniciatīvās, kas veicina inovācijas. Tradīcija ziedot izglītības projektiem šobrīd vēl ir agrīnā stadijā, tomēr ir pienācis laiks saprast, ka, atbalstot mācību programmas, piemēram, digitālo vai uzņēmējdarbības prasmju pilnveidei, ieguldām nākotnē ar daudzdimensiju ieguvumiem gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā. Uzņēmumu atbildība sniedzas tālāk par tiešajiem biznesa mērķiem – tā ietver arī sabiedrības un nozares kopējās ekosistēmas veidošanu. Atbalstot dažādas iniciatīvas, iespējams veicināt pozitīvas pārmaiņas Latvijas ekonomikā, palīdzot tai augt un attīstīties. Atbildība
Rīgā nesen notika jaunākajām finanšu tehnoloģiju aktualitātēm un tendencēm veltītais Latvijas Fintech forums 2022. Tā moto – Latvija kā globālā fintech jaunā mājvieta. Forums parādīja, ka Latvija tiecas būt draudzīga jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp pašlaik pasaulē visstraujāk augošajam fintech segmentam – kripto un blokķēžu industrijai. Tieši šajā nozarē ieplūst lielākās investīcijas un tiecas iesaistīties zinošākie tehnoloģiju nozares prāti.
Eiropas Savienībā sākusi darboties vienota faktisko īpašnieku reģistru savstarpējās savienojamības sistēma BORIS (Beneficial Ownership Registers Interconnection System), kurā ar informāciju dalīties sācis arī Latvijas Uzņēmumu reģistrs. BORIS kā rīks savieno valstu centrālos reģistrus, kuros ir informācija par uzņēmumu un citu juridisko personu, trastu un citu juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, tomēr no lietotāju puses tam ir savi ierobežojumi, ar kuriem jārēķinās.
Riska kapitāla jomā svarīgi nevis sekot modei, bet iet tai pa priekšu. Pašiem jāuztausta, kas būs nākamā lielā aktualitāte, uzskata finansiste Agate Freimane
Sievietes, kas izveidojušas veiksmīgu karjeru tradicionāli par vīrišķīgām uzskatītās nozarēs, stāsta par stereotipu pārvarēšanu un katra dzimuma stiprajām pusēm
Kopš inovatīvi jaunuzņēmumi tehnoloģiju iespējas ir apvienojuši ar daudzveidīgiem finanšu produktiem, ierastā kārtība finanšu pasaulē ir neatgriezeniski mainījusies. Pirmkārt, izaudzis jauns konkurents bankām – mūsdienīgs un cilvēku vajadzības saprotošs uzņēmums (Fintech), kas piedāvā ieguldījumus bez ierastajām formalitātēm[1] vai ātrus paskaitījumus viedtālrunī un virtuāla maka[2] izmantošanu. Otrkārt, ir parādījušies jauna veida maksāšanas līdzekļi (virtuālās valūtas), kas arī izauguši uz tehnoloģisko iespēju bāzes un pamazām ieņem savu vietu mūsu dzīvē[3]. Treškārt, abas augstākminētās parādības ir kļuvušas par milzīgu izaicinājumu likumdevējam un finanšu nozares uzraugiem – kā pasargāt cilvēkus no krāpnieciskiem piedāvājumiem, ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vienlaikus atbalstot Fintech nozari un ļaujot attīstīties jaunajām tehnoloģijām.
Mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gūst Fintech uzņēmumi, tātad jaunuzņēmumi, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomās. Parādās dažādi pieņēmumi, ka Fintech ar laiku varētu izkonkurēt klasiskās bankas, jo pieejami plašākam cilvēku lokam, ātrāk spēj pielāgoties tirgus mainībai un variēt piedāvājumu. Tiek uzdoti arī jautājumi, kā rīkoties bankām, redzot aizvien lielāku Fintech izplatību - censties atdarināt šos uzņēmumus, konkurēt, sadarboties vai vienkārši gaidīt, novērojot, kā Fintech uzņēmumi darbosies pilnu ekonomisku ciklu piedzīvojot, apzinoties, ka daudzi Fintech uzņēmumi ir ļoti jauni, finanšu lejupslīdi nepiedzīvojuši. Turklāt ir ekonomisti, kuri norāda, ka lielākā daļa pašreizējo Fintech kompāniju vēl nav piedzīvojuši pilnu ekonomikas ciklu.
Agrīno investīciju fonda Seedcamp vadošais partneris Karloss Eduardo Espinals uzsver — ne visām jaunuzņēmumu idejām jābūt globālām, ir nozares, kuru spēks ir tieši lokālums
Pēdējo gadu laikā bankas ir piedzīvojušas lielas pārmaiņas. Ja vēl pirms krīzes un kādu laiku pēc tās bija smagnējas un konservatīvas struktūras, tad patlaban pakalpojumu sniegšanas ātruma, kvalitātes un pieejamības ziņā tās kļuvušas par modernām, inovatīvām kompānijām. Bankas arvien lielākā mērā kļūst par sava veida FinTech uzņēmumiem.
Valdis Dombrovskis kā valdības vadītājs jutis ZZS, Saskaņas un PLL saspēli, bet neuzskata, ka viņa valdības krišana notika atbilstoši Lemberga un Šlesera slepenajiem plāniem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
