Šā gada 14.janvārī Eiropas Savienības (ES) darba devēju konfederāciju informācijas telpu pārpildīja ziņa par ES Tiesas (EST) publicēto ģenerāladvokāta Nikolaja Emiliou (ĢA) atzinumu par minimālās algas direktīvas lietu Nr. C ‑ 19/23 “Dānijas Karaliste pret Eiropas Parlamenta Eiropas Savienības Padomi”. Kāpēc šī ziņa bija un ir nozīmīga?
Šā gada septembra pirmās dekādes noslēgumā Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) Luksemburgā pieņēma spriedumu lietā par Īrijas piešķirtajām nodokļu priekšrocībām Apple grupas sabiedrībām Īrijā laikā no 1991. līdz 2014. gadam. ES Tiesa apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) 2016. gada lēmumu, ar kuru tā bija uzdevusi Īrijai atgūt Apple piešķirto nelikumīgo valsts atbalstu. Spriedums[1] šajā lietā ir galīgs, un Īrijai būs jāatgūst no Apple vairāk nekā 13 miljardi eiro, plus procenti.
Zināms, kas ir pārkāpumu uzskaites punkti un kāds ir to mērķis. Tāpat ikvienam zināms, kas ir personas dati un kādu aizsardzību tie bauda, pateicoties Vispārīgai datu aizsardzības regulai (VDAR). Tomēr ne katram zināms, ka informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem ir ne tikai vispārpieejama, bet tā tiek nodota arī atkalizmantošanai, t.i., nodota atkalizmantošanas komersantiem. Vienlaikus šādai informācijai var piekļūt ne tikai ar atkalizmantošanas komersantu starpniecību, bet arī vēršoties tieši pie valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tas attiecīgi nozīmē, ka informācijai par personai piemērotiem pārkāpumu uzskaites punktiem var piekļūt jebkurš interesents. Svarīgs ir tikai viens kritērijs – jāzina personas kods tai personai, par kuru ir vēlme iegūt šāda veida informāciju.
Valdība konceptuāli atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada mainīt nodokļu sistēmu un ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI). Izmaiņas nodokļos ieviesīs trijos posmos. Pirmais stāsies spēkā no 2021. gada Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem un transportlīdzekļu nodokļu indeksēšana.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam jau 2007. gadā piedāvāja kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, taču toreiz viņš atteicās. Pirms četriem gadiem viņš bija galvenais konkurents ZZS kandidātam Raimondam Vējonim, tomēr aizklātā balsojumā viņu atbalstīja tikai 26 Saeimas deputāti. Šogad Saeima pirmo reizi vēlēs prezidentu atklāti, tāpēc Levita izredzes ir būtiski pieaugušas.
Ja visi deputāti balsos, kā solījuši, nākamais Valsts prezidents būs Egils Levits. Viņa solītajās darbības prioritātēs atrodami arī daži pārsteigumi
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs no 27. februāra atgriezies darbā, jo ES Tiesa atcēlusi viņam noteikto drošības līdzekli. Kāpēc Latvija zaudēja tiesā un vai tam būs kādas sekas kukuļošnas krimināllietā? Ko valsts neg
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, aģentūra LETA uzzināja tiesā. Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata. Rimšēvičs tiesvedībā
Eiropas Savienības Tiesa šā gada 16. janvāra spriedumā atzina, ka tāda procesuāla kļūda, kas ierobežo lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību, ir pietiekams pamats, lai atceltu Eiropas Komisijas lēmumu, ja vien pastāv kaut neliela iespēja, ka bez šīs kļūdas attiecīgais lietas dalībnieks būtu spējis labāk sevi aizstāvēt.
Liela apjoma kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam prokurors 25. jūlijā precizēja drošības līdzekli esošā drošības līdzekļa ietvaros, Ir informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Marta sākumā Eiropas Savienības Tiesa (European Court of Justice) pasludināja spriedumu, ar kuru tika atzīts, ka Eiropas dalībvalstu noslēgtajā divpusējā investīciju aizsardzības līgumā (Bilateral Investment Treaty jeb BIT) paredzētā šķīrējtiesas klauzula neatbilst ES tiesībām. Šo lietu tiesa izskatīja pēc Slovākijas valsts lūguma – Slovākija bija zaudējusi investīciju strīdā Nīderlandes uzņēmumam Achmea BV, taču uzskatīja, ka šķīrējtiesa kā strīda izskatīšanas mehānisms neatbilst ES tiesību normām.
"ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
