Medijos parādījušās ziņas par ASV plāniem izstrādāt iespējamu sankciju atvieglojumu plānu pret Krieviju. Baltais nams uzdevis ASV Valsts kases departamentam (United States Department of the Treasury) sagatavot sarakstu ar sankcijām, kuras varētu tikt atceltas vai mīkstinātas.
Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi nozīmīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz daļēju sankciju pārkāpumu dekriminalizāciju, bet vienlaikus uz pusi paaugstina maksimālos brīvības atņemšanas termiņus par citiem sankciju pārkāpumiem. Vieglākie Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpumi vairs netiks uzskatīti par krimināli sodāmiem, bet tiks kvalificēti kā administratīvi pārkāpumi. Šāds solis būs būtisks ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts iestādēm, kas nodarbojas ar ES sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vai paredzētie grozījumi palielinās vai mazinās sankciju pārkāpēju skaitu? To rādīs laiks.
Karš Ukrainā. 137. nedēļas galvenie notikumi
Latvija nostiprina robežas, atraida patvēruma meklētājus un krimināli soda cilvēkus, kas palīdz migrantiem. Raidsabiedrības ARTE ziņu apskats veltīts šoreiz tieši Latvijai un tās robežproblēmām.
Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai. Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?
Gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs ir izbaudījis tūlītēju jeb zibmaksājumu ātrumu un ērtumu, kad nauda ienāk viņu kontā dažu sekunžu laikā. Latvija ir pirmā valsts eirozonā, kura pirms pieciem gadiem ieviesa tūlītēju maksājumu jeb zibmaksājumu pakalpojumu. Pašlaik jau septiņas Latvijas komercbankas piedāvā zibmaksājumus saviem klientiem, un tie ir pieejami 90% Latvijas banku klientiem. 2020. gadā zibmaksājumu infrastruktūrai ir pievienojusies arī Valsts kase. Atšķirībā no standarta maksājumiem zibmaksājumus var veikt 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un 365 dienas gadā, arī brīvdienās un svētku dienās. Zibmaksājumus iespējams veikt arī uz citām Eiropas valstīm, ja saņēmēja banka ir pievienojusies SEPA tūlītējo kredīta pārvedumu sistēmai.
11. novembrī no Krievijas okupantiem tika atbrīvota Ukrainas dienvidu pilsēta Hersona. Iedzīvotāji sveica Ukrainas armiju un izgāja ielās ar karogiem un ziediem. Pirms tam Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un armijas komandieris Ukrainā ģenerālis Sergejs Surovikins pavēlēja karavīriem pamest Hersonu, jo turpināt pilsētas apgādi vairs neesot iespējams. Okupanti atkāpjoties iznīcināja infrastruktūru, atstājot pilsētu bez elektrības un ūdens. Ukrainas administrācija Hersonā izsludināja komandantstundu, lai varētu atmīnēt objektus. Pirmdien Hersonu apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, savukārt ASV prezidents Džo Baidens Hersonas atbrīvošanu nosaucis par nozīmīgu uzvaru.
Kremļa enerģētiskā šantāža nepiespiedīs Rietumus atcelt sankcijas
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā februārī līdz 25. martam sankcionētajām personām Latvijā ir iesaldēti 55 miljoni eiro, uzlikta aizlieguma atzīme 44 nekustamajiem īpašumiem un 66 transportlīdzekļiem, taču pārbaudes turpinās, raksta žurnāls Ir.
Foto - Pēc papildu pētījumiem, ko pieprasīja ASV zāļu uzraudzības pārvalde, farmācijas kompānijas AstraZeneca izstrādātā Covid-19 vakcīna uzrādījusi 79% efektivitāti pret saslimšanu un nodrošina 100% aizsardzību pret smagu saslimšanu un hospitalizāciju, ziņo uzņēmums. Līdz šim tika uzskatīts, ka šīs vakcīnas efektivitāte ir mazliet zemāka, taču pati AstraZeneca jau agrāk bija atzinusi, ka pirmajos klīniskajos pētījumos tika pieļautas atsevišķas tehniskas kļūmes. Jaunajā klīniskajā pētījumā, kurā bija iesaistīti 30 tūkstoši brīvprātīgu amerikāņu, arī neesot novērotas problēmas ar trombu veidošanos, par kuru jau vairākas nedēļas satraucas daudzas valstis Eiropā. Lai arī Eiropas Zāļu aģentūra pagājušajā nedēļā ieteica ES v
Eiropas Savienība (ES) ieviesusi jaunas sankcijas pret Irānu, kas spēkā stājas 9. janvārī, ziņo Dw.de. Tās ietver aizliegumu iebraukt ES un visu aktīvu iesaldēšanu ES valstīs.
ES nemaina savu nostāju par Krimas aneksiju
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
