Kāpēc ministrijas nespēja iztērēt 186 miljonus eiro no iepriekšējā perioda Eiropas fondu naudas?
Eiropas Atveseļošanas fonda finanšu līdzekļi ir būtisks stratēģisks resurss dažādu problēmu risināšanai un konkurētspējas uzlabošanai, arī lai īstenotu dažādus izglītības projektus un sekmētu digitālo prasmju pilnveidi. Diemžēl nav noslēpums, ka ar fonda līdzekļu ieguldījumu Latvijā neveicas tik labi, kā cerēts.
Publiski izskanējusi uzņēmēju neapmierinātība ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbu – uzņēmēji aicina mainīt CFLA vadību un atbildīgās Finanšu ministrijas amatpersonas. Reaģējot uz to, CFLA direktore 6.aprīlī norāda: “ES fondu nauda ir visu mūsu līdzekļi, nav pieļaujamas jebkādas aizdomas par Eiropas Komisijas [..] noteikumiem neatbilstošu līdzekļu izlietojumu [..] Mūsu pienākums ir gūt pārliecību par ES fondu godprātīgu, tiesisku un pamatotu ieguldījumu, lai finansējuma saņēmēja neatbilstoši iztērētie līdzekļi nebūtu neplānoti jāsedz no valsts budžeta.”
Ir pašsaprotami, ka informācija par Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņēmējiem un līdzekļu izlietojumu ir publiski pieejama, kontrolējama un saprotama. Tajā skaitā arī ar iespēju pārliecināties, ka ES finansējumu nesaņem ar finansējuma piešķīrējiem nepārprotami cieši saistītas personas vai, kas vēl absurdāk, ka finansējuma piešķīrēji nepiešķir līdzekļus paši sev. Tas ir pašsaprotami lielākai daļai ES valstu, tāpat arī lielākai daļai ES finansējuma saņēmēju Latvijā. Tomēr izņēmums, kā to acīmredzot atļauj Ministru kabineta (MK) noteikumi par finansējuma piešķiršanu kompetences centriem, ir atsevišķi, priviliģēti privāti uzņēmumi, kas izveidojuši astoņas privātu uzņēmēju apvienības – kompetences centrus. Kompetences centri patlaban ir izvērsuši kampaņu medijos, kā arī nosūtījuši vēstuli premjeram un ministriem par neuzticību Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA)[1] pārmetot CFLA nespēju administrēt ES fondu līdzekļus.
Kāda ir Eiropas Savienības (ES) fondu sūtība, būtība un jēga? Pamata līnija šķietami visiem ir zināma – ar dažādiem instrumentiem, projektiem un investīcijām mērķtiecīgi sekmēt valsts labklājības celšanu un attīstību. Visi sagaidām, ka fondu projektu īstenošana notiks skaidri, saprotami, caurspīdīgi, likumīgi un godprātīgi. Domāju, ka tam piekritīs ikviens nodokļu maksātājs. Tomēr – katram gadījumam, lai šajā procesā būtu mazināta misēkļu un nejaušu nesmukumu (nemaz nerunājot par nelikumībām!) iespējamība, ES fondu sistēma ir paredzējusi kontroles filtrus. Viens no tādiem filtriem esam mēs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura ne tikai slēdz līgumus par projektu īstenošanu, bet arī tos uzrauga, lai gūtu pārliecību par visu minēto principu ievērošanu un izdevumu pamatotību. Šim mērķim esam izveidoti un īpaši akreditēti no ES fondu revīzijas iestādes puses.
Valsts un pašvaldību ēku atjaunošanai ir milzīga loma tautsaimniecības attīstībā un valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Tā tiek rādīts piemērs sabiedrībai, ka energoefektivitāte un vides sakārtošana ir prioritārs virziens, sekojot Eiropas Savienības lozungam “energoefektivitāte vispirms”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku neatkarību. Pēc tam viņš deva pavēli šajos jau astoņus gadus kontrolētajos apgabalos ievest Krievijas armiju. Pēc Ukrainas pieprasījuma steidzami sanāca ANO Drošības padome. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka izskatīs jautājumu par diplomātisko attiecību saraušanu ar Krieviju. Latvijas augstākās amatpersonas un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopējā paziņojumā nosodīja Krievijas lēmumu un aicināja ES ieviest sankcijas pret Krieviju un pastiprināt NATO austrumu flangu. Rinkēvičs arī rosināja sankcijas attiecināt uz gāzes cauruļvadu Nord Stream 2 un Krievijas finanšu sektoru. Otrdien Vācijas kanclers Olafs Šolcs apturēja Nord Stream 2 sertifikācijas procesu. Eiropas Savienības ārlietu ministri otrdien lēma par sankcijām Krievijai.
Bieži izskan apgalvojums – lai gan Baltijas jūra ir jaunākā uz mūsu planētas, tā ir viena no piesārņotākajām pasaulē. Lēnā ūdens apmaiņa ir viens no iemesliem, kādēļ seklā iekšzemes jūra ir sevišķi jutīga pret piesārņojumu.
Covid-19 krīze pilnībā izjaukusi globālo pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Vīrusa pirmais vilnis pasauli “uzlika uz pauzes”, taču centrālās bankas un valdības darījušas visu, lai ekonomiku noturētu pie dzīvības – sadrukāta nauda, saglabātas darbavietas, maksāta alga par dīkstāvi.
Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā, kad notikumus vairs nevar paredzēt pat dažus mēnešus uz priekšu, turklāt daudzas pazīmes liecina, ka vēl kādu laiku nāksies sadzīvot arī ar Covid-19 pandēmiju. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad pētījumā noskaidrojusi, ka nerealizēta biznesa ideja ir aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc daudziem aktuāls varētu būt jautājums — vai šobrīd ir īstais brīdis uzņēmuma dibināšanai, vai labāk nogaidīt mierīgākus laikus.
Latvija attīstībā ir iepalikusi aiz Igaunijas un nu jau arī Lietuvas, un, ja mēs vēlamies no šīs situācijas izkļūt, ir jākustas ļoti strauji. Valstī ienāks līdzekļi vērienīgiem infrastruktūras, digitalizācijas un ekonomikas zaļināšanas projektiem, ko finansēs ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem. Mēs nedrīkstam uz pieejamajiem fondiem skatīties kā uz apgūstamu naudu, bet, ja reiz tādi ir, tas ir labs veids, kā varam netieši sekmēt labvēlīgas vides veidošanu — konkurētspējīgus, nākotnē vērstus pakalpojumus un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.
Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs Latvijā piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu pārnesi.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
