Liepāja pagaidām vienīgā Baltijā veiksmīgi virzās pretī zaļas pilsētas statusam. Ko tā darījusi, lai kļūtu par pirmrindnieci?
Baltijas valstis ir sarāvušas saites ar impērijas infrastruktūru
Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā, radot vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu kontekstā nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība – jaunas prasības nozares regulējumā nozīmē, ka nekustamā īpašuma nozarei būs jāturpina mainīties, bet politikas veidotājiem jāmeklē veidi, kā sasniegt klimata mērķus agrāk būvētajās ēkās.
Šā gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu[1], kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām. Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu.
Mākslīgais intelekts (MI) mūsdienās ir kļuvis par nozīmīgu rīku arī ilgtspējīgu inovāciju attīstībā un dekarbonizācijā, īpaši nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā. Pateicoties tā attīstībai, iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī, vienlaikus mazinot CO2 emisijas un nodrošinot patīkamu klimatu iekštelpās. Pēdējo gadu laikā MI piedāvā arvien jaunas iespējas efektīvākai enerģijas izmantošanai un klimata izaicinājumu risināšanai nekustamā īpašuma jomā. Viena no galvenajām priekšrocībām ir spēja analizēt datus par iekštelpu klimatu un izmantot tos, lai padarītu ēku apsaimniekošanu ilgtspējīgāku.
Inženiere Torija Lī Bruksa konsultē Latviju par to, kā sasniegt zaļos mērķus, bet gatava arī gluži personiskiem izaicinājumiem, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām
Mūsdienās tehnoloģijas mainās neticamā tempā – jauni viedtālruņu modeļi nomaina viens otru, arvien jaudīgāki datori ir mūsu ikdiena, un, protams, viedākas mājsaimniecības elektroierīces sola dzīvi padarīt vēl par kripatiņu ērtāku. Un tomēr tam ir blakusefekti – palielināts resursu patēriņš un pieaugošs elektronisko atkritumu apjoms, lai gan ierīces pašas kļūst efektīvākas. Lielais izaicinājums ir, kā apvienot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas ar apzinātu pieeju videi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Te, iespējams, vietā ir vēl divi jautājumi – vai tiešām katra jaunā elektroierīce padara mūs laimīgākus un piepildītākus, vai arī dažkārt ir otrādi? Vai, esot ilūzijās par personīgi laimīgāku un piepildītāku dzīvi, atceramies par citiem un to, kā noplicinām sabiedrībai pieejamos resursus?
Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
Siltināt daudzdzīvokļu ēku ir izdevīgi, draudzīgi videi, un lielu daļu no šī procesa izdevumiem sedz valsts. Taču tā sākšanai vajag īpašnieku iniciatīvu un spēju vienoties
Transporta jomā
Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus. Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
