Viens no “karstākajiem” jautājumiem enerģētikā salīdzinoši nesen bija t.s. obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. OIK sāga beidzās ar skandāliem un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija identificēt vainīgos. Viena no OIK mācībām un atziņām – haotiska un nepārdomāta rīcība enerģētikas sektorā var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai un uzņēmējiem. Tagad, kad piedzīvojam jaunu “bumu” energosektorā – atjaunīgo resursu izmantošanu –, māc bažas, vai enerģētikas politikas veidotāji ir kļuvuši tālredzīgāki un viņu lēmumi ir pārdomātāki.
Septembrī gada inflācija sasniedza 4,8%. Aizvadīto divu gadu vidējā inflācija joprojām ir ļoti mērena jeb 2,25%. Arī šis rādītājs ir jāņem vērā, jo pērn rudenī bija deflācija, bet algu kāpums turpinājās. Pirms pašlaik notiekošā cenu lēciena Latvijā bija cenu stabilitātes periods, kas sākās jau pirms pandēmijas – 2019. gada pavasarī, un turpinājās līdz šā gada sākumam.
Eiropas Investīciju bankas padomei jāatbalsta priekšlikums kļūt par Eiropas Savienības Klimata banku un jāatsakās no fosilā kurināmā projektiem savā aizdevumu portfelī.
Analizējot uz 13. Saeimu kandidējošo populārāko partiju programmas un publiski sacīto, var atrast trīs kopsaucējus, kas raksturo politiķu priekšstatus par enerģētiku Latvijā. Pirmkārt, ir jāatceļ, jālikvidē vai jāreformē OIK, otrkārt, ir jāsamazina enerģijas cenas (pamatā runa ir par elektroenerģiju) un treškārt, – vairāk jāizmanto atjaunojamos enerģijas resursu (t.s. “zaļo” enerģiju). Trīs nozīmīgi un ļoti plaši jautājumi, taču vai ar tiem ir gana, lai viena no svarīgākajām, valsts konkurētspēju atbalstošajām (vai bremzējošajām) ekonomikas nozarēm attīstos atbilstoši tam, kas šajā jomā notiek pasaulē?
Latvijai svarīgi ir samazināt energoresursu patēriņu tur, kur to varam izdarīt
EK viceprezidents un enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefčovičs ir apmierināts ar sasniegto sarunās
Straujuma: Latvija klimata un enerģētikas paketē panākusi sev labvēlīgus nosacījumus
Neizpratni rada pamatnostādnēs ietvertās norādes par jaunām dabasgāzes uzglabāšanas jaudām
Iznākusi grāmata „Vides vadība un energopārvaldība"
Kāpēc jādibina Energoefektivitātes fonds
Valdības un likumdevēja bezdarbības dēļ var iestāties negatīvas sekas Latvijas patērētājiem
Latvijas iespēja - Inčukalna pazemes gāzes krātuvju izmantošana
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
