Sākoties pavasara sezonai, saražotās saules enerģijas ietekme uz elektroenerģijas cenu svārstībām kļūst arvien manāmāka. Saules enerģiju pašpatēriņam ir īpaši ieinteresētas izmantot arī pašvaldības, lai mazinātu izdevumus par enerģiju un paaugstinātu vietēji saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
Līdz ar klimata aizsardzības mērķiem, tiekšanos uz enerģētisko neatkarību un citu resursu pieejamības mazināšanos, vēja industrija iegājusi ļoti straujas attīstības posmā. Saeimā trešajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) iepriekš raisīja kaislības nozarē, saduroties dažādu iesaistīto pušu interesēm. Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir gandarīta par Klimata un enerģētikas ministrijas rasto kompromisu ETL, kura galvenais mērķis ir rast risinājumus jaudas pieejamībai.
Latvijas enerģētikas sektors ir ceļā uz pārmaiņām, kas sola stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un ekonomisko stabilitāti. Tomēr, lai pilnvērtīgi izmantotu atjaunīgās enerģijas potenciālu, ir jārisina vairākas būtiskas problēmas: nozares regulējuma pilnveidošana, godīgas konkurences nodrošināšana un ārvalstu investīciju aizsardzība. Ņemot vērā, ka 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata enerģētisko neatkarību par stratēģisku prioritāti, ir būtiski risināt šos jautājumus, lai izmantotu pilnu vēja enerģijas potenciālu. Vēja enerģijas attīstība Latvijā nav tikai stratēģiska nepieciešamība – tā ir iespēja kļūt par zaļās enerģijas eksportētāju Baltijas un Eiropas līmenī.
Uzņēmumi Eiropas enerģijas tirgū saskaras ar grūtībām, ko rada svārstīgās elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas pirkuma līgumi (PPA) kļūst par būtisku risinājumu šai problēmai, piedāvājot rentablu videi draudzīgu enerģiju, garantētu elektroenerģijas piegādi uz noteiktu laiku un cenu stabilitāti. PPA galvenā priekšrocība ir tieša videi draudzīgas elektroenerģijas iegāde no atjaunīgās enerģijas parkiem. Šīs pieejas nozīme uzsvērta arī Eiropas Savienības vērienīgajos mērķos, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par 55% un līdz 2050. gadam panākt oglekļa neitralitāti. Tas ļauj uzņēmumiem attīstīties un vienlaikus sasniegt savus ilgtspējas mērķus. Neraugoties uz satricinājumiem Eiropas enerģijas tirgū 2022. gadā, 2023. gadā PPA tirgus saglabāja pārsteidzošu stabilitāti.
Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Viens no “karstākajiem” jautājumiem enerģētikā salīdzinoši nesen bija t.s. obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. OIK sāga beidzās ar skandāliem un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija identificēt vainīgos. Viena no OIK mācībām un atziņām – haotiska un nepārdomāta rīcība enerģētikas sektorā var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai un uzņēmējiem. Tagad, kad piedzīvojam jaunu “bumu” energosektorā – atjaunīgo resursu izmantošanu –, māc bažas, vai enerģētikas politikas veidotāji ir kļuvuši tālredzīgāki un viņu lēmumi ir pārdomātāki.
No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh). Vēl tikai līdz šā gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli patlaban ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.
Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās energokrīzes apmēru mazināšanai un globāli izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai kā viens no risinājumiem tiek minētas energokopienas. Latvijā ar šā gada 1. janvāri stājās spēkā energokopienu regulējums, tomēr vai ar to pietiek, lai sabiedrību motivētu iesaistīties elektroenerģijas ražošanā? Lūkojoties no juridiskās perspektīvas, nebūt nē, jo normatīvo aktu kopums nav pilnībā izstrādāts.
Šā gada 11. augustā spēkā stājās grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kur pirmo reizi Latvijas tiesībās parādās jēdziens “diskomforta kompensācijas maksājums”. Tas paredzēts kā kompensācijas-motivācijas mehānisms sabiedrībai, un saskaņā ar apstiprināto tiesisko regulējumu to maksās vēja elektrostaciju uzstādītāji vai īpašnieki.
30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Ir pieņemti uzlabojumi arī elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmai, tādējādi to padarot pieejamāku elektroenerģijas ražotājiem un vecinot pašražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (AER). Grozījumi likumā sekmēs elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņa vajadzībām, no šā gada 1. aprīļa atbrīvojot elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmas lietotājus no obligātā iepirkuma komponentes mainīgās daļas.
Nākamgad trūcīgajiem un maznodrošinātajiem mēnesī nodrošinās 100 kilovatstundu elektroenerģiju par cenu 0,1164 eiro par vienu kilovatstundu
Nedēļas notikumi Latvijā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
