Pārtikas sistēmām ir jāspēj mainīties – uz to skaidri norāda gan pētījumi, gan Eiropas un Latvijas politiskie mērķi, gan arī nevalstisko grupu aktivitātes.[1] Vienlaikus ir skaidrs, ka esošā sistēma ir cieši iesakņota ikdienas praksēs, to uzturošu organizāciju tīklā un arī cilvēku zināšanās – tā ir inerta, un jebkādu izmaiņu ieviešana tajās ir izaicinājums. Šis raksts piedāvā diskusiju par patērētāju uzvedības veicinātām pārmaiņām, aplūkojot trīs pārtikas sagādē svarīgu aspektu – produkta cenas, veselības un vides – potenciālu mainīt pārtikas sistēmas.
Sabiedrībā pastāv vairāki mīti: pirmkārt, vēl arvien ir priekšstats, ka apzīmējums “eko produkts” automātiski kļūst videi draudzīgs. Mūsdienās daudzi eko produkti tiek tīti plastmasas plēvēs vai transportēti no citiem kontinentiem. Tāpēc svarīgi saprast, ka to, vai produkts ir videi draudzīgs, nosaka pilna produkta dzīvescikla izvērtēšana – kādi un cik daudz resursu ir patērēti, lai šo produktu saražotu, transportētu un iepakotu. Jāzina, kas notiek ar produktu un tā iepakojumu pēc tam, kad cilvēki ir beiguši to izmantot, proti, vai iepakojums ir vairākkārt lietojams.
Mazs simboliņš uz iepakojuma ir labāks par skaļām frāzēm. Atzīts un uzticams ekomarķējums palīdz orientēties preču piedāvājumā, norādot, kurš no produktiem tirgū ir videi draudzīgāks
Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par I Love Eco medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?
Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova uzskata, ka ekopārtika ir pārvērtēta un vairīšanās no glutēna ir modes lieta
«Arī bioloģiskie zemnieki drīkst aizsargāt laukus. Taču - ar tējas koka preparātu,» saka Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs. Šogad pirmoreiz Latvijā atzīmē bioloģiskās pārtikas mēnesi
Ar šo vēstuli gribu lūgt Latvijas iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un aktīvi piedalīties mūsu nākotnes plānošanā un būvēšanā
Kurzemes piena ražošanas uzņēmums Elpa atdod sūkalas rīdziniekiem, lai taisa šampūnus, bet paši nupat patentējuši no siera veidotus čipsus
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
