Lietuviešu pilsētplānošanas eksperts Martins Marozs iesaka, ko darīt, lai pilsētas guļamrajoni iegūtu pievilcīgus vaibstus
Dānija ķērusies pie «nerietumniecisko» pilsētrajonu izskaušanas
Lietuviešu diriģente Rasa Gelgotiene sapni par romantiskas villas būvniecību iemaina pret misiju atjaunot brūkošas ēkas Liepājā
Iedzīvotāju piespiedu evakuācija no dzīvokļu namiem Valdemāra ielā Rīgā liek jautāt — cik drošas ir vecās celtnes, kurās dzīvojam?
Jaunie arhitekti Kārlis Mičulis un Fricis Vilnis pirms pieciem gadiem no ārvalstīm atgriezās Latvijā, lai dibinātu savu biroju un sasniegtu ambiciozus mērķus — radīt kvalitatīvu, atbildīgu un jēgpilnu pilsētvidi
Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs. Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.
Nekustamo īpašumu attīstītāju biznesā Latvijā dominē igauņi, lietuvieši un skandināvi. Tas attiecas gan uz jauno mājokļu tirgu, gan uz ieguldījumiem biroju, tirdzniecības centru un citu komercplatību tapšanā. Kāpēc šajā perspektīvajā nišā pagaidām ir tik maz Latvijas uzņēmumu? Vai tāpēc Rīgā jauno projektu ir mazāk nekā Viļņā un Tallinā?
Īres tirgus Rīgā un visā Latvijā ir nīkulīgs. Likums neaizsargā izīrētājus no negodprātīgiem īrniekiem, un tas nemaz nevilina nekustamo īpašumu attīstītājus ieguldīt savu naudu īres biznesā. Pēc privatizācijas mājokļus īpašumā ieguva arī tādi iedzīvotāji, kas nevarēja ne atļauties tos uzturēt, ne atrast sev piemērotākus dzīves apstākļus.
Pēdējā laikā visai daudz runāts par Daugavas kreisā krasta attīstību tā dēvētās zināšanu jūdzes attīstības kontekstā. Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, nākamo 10 gadu laikā Pārdaugavu plānots attīstīt kā zinātnes un inovāciju centru. Tomēr, pārstāvot starptautiski darbojošu nekustamā īpašuma attīstītāju, varu apgalvot, ka Daugavas kreisajam krastam ir viens no lielākajiem potenciāliem Baltijas mērogā arī dzīvojamo platību attīstības jomā. Savi mājasdarbi šā mērķa sasniegšanai tuvākajos gados jāpaveic ne tikai attīstītājiem, bet arī Rīgas pilsētai.
Jūlija sākumā presi pāršalca ziņa, ka Krāslavā sliktā tehniskā stāvokļa tika nojaukta Hruščova laiku četrstāvu ēka. Šis gadījums liek uzdot jautājumu – vai tā ir nolemtība un padomju laikos celto sērijveida namu gals? Manuprāt, nē, jo šīs mājas vēl ilgi būs dzīves vieta daudziem pilsētniekiem. Taču ir pēdējais brīdis rīkoties, lai uzlabotu to tehnisko stāvokli.
Īres tirgus Latvijā patlaban atrodas diezgan smagā situācijā. Atrast dzīvokli īrēšanai ir gandrīz neiespējami. Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šā iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Kā izpētījuši Swedbank Finanšu institūta analītiķi, Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jo pie mums ir augstāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvokļus īrē. Piemēram, Igaunijā krietni lielākai iedzīvotāju daļai mājoklis ir īpašumā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
