Investīcijas mākslīgajā intelektā tuvojas triljonam dolāru. Kā to var atpelnīt?
Spēcīgu lietusgāžu, vēja un citu dabas stihiju radītie postījumi var atstāt nopietnu ietekmi uz uzņēmumu darbības nepārtrauktību. Elektrības zudums var apturēt ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, dažādu iestāžu darbību, kā arī apstādināt ikdienas dzīvi pilsētās. Turklāt dīkstāves rezultātā negūtie ieņēmumi var nebūt vienīgā nelaime, var tikt pazaudēti arī nozīmīgi dati, ja nav padomāts par IT infrastruktūras rezerves kopēšanu un avārijas atjaunošanas plānu, kā arī citiem drošiem datu uzglabāšanas risinājumiem.
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.
7. augusta vētra vēlreiz atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav. Līdztekus izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.
Ceturtdaļgadsimta laikā datu centri no nišas nozares izauguši par vienu no cilvēku ikdienas dzīves stūrakmeņiem. Lai arī daudzi to pat neapzinās, sporta arēnu izmēru teritorijas aizņemošajos modernajos datu centros glabājas viņu safotografētās bildes, iecienīto izklaides servisu saturs un pat interneta veikali. Nebūs pārspīlēti teikt, ka viss, kas notiek internetā, ir saistīts ar datu centriem. Līdz ar to globālie izaicinājumi un jaunās iespējas tieši ietekmē arī šo nozari.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
