Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
Mākslinieks Andris Eglītis (43) jaunāko darbu ciklu gleznojis mežā kopā ar neparedzamo dabas stihiju. Kas no tā sanācis, var redzēt viņa vērienīgajā personālizstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Pirms gada vētra plēsa jumtus un milzu krusas graudi kapāja mājas, mašīnas un sējumus Zemgalē. Kā izdevies atjaunot nopostīto, un kādas mācības esam guvuši? Jo eksperti brīdina — dabas stihijas piemeklēs arvien biežāk
Parīze mūsu olimpiešiem izrādījās tikpat skopa kā Rio — esam palikuši bez medaļām. Taču, kā intervijā saka bijušais olimpietis un tagad galvenais sporta ierēdnis Aleksandrs Samoilovs, nav pamata drāmai, jo mūsu rezultāti ir ļoti labi pasaules konkurencē. Pat ja nācies piekāpties stiprākiem pretiniekiem, tāds ir sports, kur rezultātu izšķir milimetri un veiksme. Domājot par nākotni, jēdzīgs šķiet Samoilova plāns īpaši pievērsties bērnu un jauniešu sportam, lai nākamās paaudzes aug veselīgas. Ja tas izdosies, ieguvums būs pat lielāks par dārgmetālu jebkurās sacensībās.
Jelgavas pašvaldībai plūdu un vētras radītie zaudējumi pārsniedz 13 miljonus eiro, bet Bauskas novada pašvaldība piešķīrusi 303 240 eiro vētras radīto seku likvidēšanai.
Digna un Edmunds Skroderi iepazinās kartupeļu ražas novākšanas laikā, un viņu dzīve tā iegrozījās, ka kopīgi veidotajā zemnieku saimniecībā trešdaļā no 300 hektāriem briest kartupeļi un citi dārzeņi
Žurnāliste jelgavniece apraksta, kā pilsētas iedzīvotāji pārdzīvoja, kad pār viņu dzīvesvietām vienas nakts laikā nolija divu mēnešu norma
Izrādās, trakajai vētrai, kas nedēļas sākumā plosīja Latviju, ir savs vārds, tāpat kā citiem cikloniem. Kirstija. Ap Kalnciemu šī vētra vienas diennakts laikā nogāza tik milzīgu nokrišņu apjomu, kas atbilst trešdaļai gada normas. Arī Rīgā un citviet ūdens lija no debesīm dienu un nakti, pārplūdinot ielas, ēkas un dārzus. Jelgavā applūda daudzas mājas, arī mūsu kolēģei vienīgais veids, kā droši tikt laukā, bija kāpt pa logu.
Naktī uz pirmdienu un pirmdien Latvijas centrālajā daļā plosījās vētra, spēcīgākās vēja brāzmas — līdz 30 m/s — bija Rīgā un Jūrmalā, bet Jelgavā nolija rekordliels daudzums nokrišņu, izraisot plūdus. Lietavas bija spēcīgākās kopš 1945. gada. Lielākie vētras postījumi ir Jūrmalā, kur vējš gāzis priežu parku Kauguros un kokus citviet. Bija pārtraukta arī dzelzceļa satiksme uz sliedēm sakritušo koku dēļ. Slimnīcā nogādāti divi cilvēki, kurus traumējuši krītoši koki. Lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta dienestā iesniegt informāciju par vētras un lietavu nodarītajiem postījumiem.
Spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē. Šie ir tikai daži no gadījumiem, kurus piedzīvojām pagājušajā gadā, taču liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem ar to sekām turpina sadzīvot joprojām. Kā iespējams pasargāt savu mājokli no dabas varenības un vai globālā sasilšana mainījusi arī apdrošināšanas nozares skatījumu uz iekļaujamajiem riskiem mājokļa apdrošināšanas polisēs? Atbildes slēpjas detaļās jeb apdrošināšanas nozares regulējumā un katra apdrošinātāja spējā nodrošināt solīto pakalpojumu, taču apziņa, ka no klimata pārmaiņām neizbēgsim, kļūst arvien redzamāka.
Pielāgojoties klimata pārmaiņām, mums vajadzēs vairāk ārstu, ugunsdzēsēju, kondicionētāju, iecietības pret citām kultūrām, un, iespējams, vasarās daudzi sāks darbu piecos no rīta, prognozē eksperti
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
