«Zaļais» betons, 3D dizains, izolācijas materiāli no skaidām un ražošanas atkritumu otrā dzīve. Kādus inovatīvus risinājumus šodien īsteno Latvijas būvniecības uzņēmumi
Jaunais ASV prezidents Donalds Tramps daudzās savās darbībās ir klaji paredzams. Saskaņā ar varas loģiku, stājoties amatā, viens no viņa pirmajiem darbiem ir izskaust politiskos pretiniekus no nozīmīgiem amatiem un viņus arī publiski piesmiet līdz pat ieslodzījumam. Tā ir daļa no skaidrojuma, kāpēc Tramps atcēlis genderisma regulējumus, uzbrūk klimata glābšanai, izraida nelegālos imigrantus, publiski atlaiž daudz ierēdņu. Šīs tēmas un cilvēki bija demokrātu partijas vaibsti.
Ilgtspēja ir kļuvusi par svarīgu mērķi gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, un pārtikas nozarei šeit ir izšķiroša loma – globāli tā rada aptuveni 30% no visām CO₂ emisijām. Kā nozarei, kas ik dienu ietekmē izvēli miljoniem cilvēku, pārtikas industrijai ir milzīgs potenciāls samazināt savu ietekmi uz vidi, vienlaikus padarot ilgtspējīgas izvēles pieejamas un ērtas ikvienam. Vai iespējams apvienot inovācijas, CO₂ emisiju samazināšanu un patērētāju vajadzības, lai radītu zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni? Latvijas uzņēmumi jau sper nozīmīgus soļus šajā virzienā, pierādot, ka ilgtspēja nav tikai tendence, bet gan izdzīvošanas stratēģija mūsdienu tirgū.
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.
Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau tagad ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.
Vai tu zini, cik Latvijā ir elektroauto?
Netaisnīga kompensāciju sistēma, darba vietu zaudēšanas risks un normatīvo regulējumu birokrātija – šīs ir tikai dažas no problēmām, kas izraisījušas plašus Latvijas meža nozares protestus un neapmierinātību ar pastāvošo kārtību. Kamēr lēmumpieņēmēju līmenī vēl tiek meklēts "zelta vidusceļš" starp Eiropas Savienības zaļā kursa un meža īpašnieku prasību apmierināšanu, privātais sektors jau ir atradis samērīgu risinājumu, kas paredz gan dabas aizsardzību, gan peļņas gūšanas iespējas un ļauj apzināt mežu patieso vērtību.
Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?
2022. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmas izveidi (CRCF). Tās mērķis – izveidot vienotu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru darbotos visi Eiropas Savienības (ES) oglekļa piesaistes projekti. Kopš pirmā priekšlikuma apritējis vairāk nekā gads, un 20. februārī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panākusi vienošanos par CRCF regulējumu, apliecinot apņemšanos nodrošināt oglekļa tirgum nepieciešamo uzticamību un caurskatāmību.
Atļaušos apgalvot, ka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki raduši savu lomu emisiju samazināšanas un tātad arī tautsaimniecības pārvērtībās. Man un citiem RTU docentiem ir vēlme redzēt, ka mūsu darba, proti, pētījumu rezultāti tiek ieviesti praksē Latvijas uzņēmumos.
ES jaunu mērķu ieviešanā izmanto gan pātagas, gan burkāna principu, proti, dod naudu investīcijām, taču soda par mērķu nesasniegšanu. Pie ES fondu naudām esam pieraduši, bet būs jāpierod arī pie tā, ka, iespējams, maksāsim soda naudas par pietiekami lielā apjomā nesamazinātiem izmešiem. Tomēr ES regulējums attiecībā uz emisijām ir sarežģīts un jāizvairās no pārpratumiem un pārmetumiem nevietā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
