Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču tagad kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.
Krāpnieki vairs nezvana pie durvīm – viņi zvana tieši uz jūsu telefonu. Viņiem nav vajadzīga piekļuve jūsu mājai, dokumentiem vai makiem – pietiek ar piekļuvi cilvēkam un viņa ierīcei.
Krāpšana kļūst par arvien dārgāku draudu Latvijas uzņēmējiem. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas gada pārskatu krāpšanas gadījumu skaits pagājušajā gadā ir palielinājies un, pēc CERT.LV datiem, 2024.gada ceturtajā ceturksnī reģistrēts vēsturiski augstākais kiberapdraudējumu līmenis - 418 325 ziņojumi. Tas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.
Runājot par digitālo drošību, cilvēki nereti piemirst, ka sākotnēji internets tika radīts, kā noslēgts tīkls. Tas nebija paredzēts publiskai lietošanai, bet gan konkrētām militārām ASV aizsardzības ministrijas izpētes vajadzībām. Tieši tādēļ, būvējot internetu, neviens nesatraucās un neiedomājās, ka kāds nākotnē varētu izlikties par kādu citu. Vienkārši nebija vajadzības pēc drošības pasākumiem. Mūsdienās situācija ir mainījusies par 180 grādiem – tieši savlaicīgi ievēroti drošības pasākumi ir tie, kas var pasargāt ikvienu no mums netikt apkrāptiem.
Arvien vairāk uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē uzņēmuma izaugsmi un jaunu procesu ieviešanu. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija un pētījumu centra SKDS pētījumā Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā secināts, ka 31% vadītāju Latvijā darbinieku digitālo prasmju trūkumu uzskata par izaugsmes šķērsli. Savukārt CERT.lv jaunākie dati atklāj, ka šogad septembrī drošības riskiem bija pakļautas 264 084 unikālās IP adreses, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību uzlabot darbinieku izpratni par kiberdrošību un digitālajiem rīkiem, lai mazinātu uzņēmumu ievainojamību.
Kāpēc zinātnes pasaulē novērtēts radioinženieris par atklātu «drošības caurumu» valsts informācijas sistēmā pateicības vietā tiek apsūdzēts par izspiešanu un jau divas tiesas viņu atzinušas par vainīgu?
Pandēmijas laikā Latvijā ik nedēļu vismaz viens uzņēmums kļuva par kiberuzbrukuma upuri. Tagad situācija uzlabojusies, tomēr šāda veida noziegumi joprojām notiek regulāri. Kā sevi pasargāt?
Latvija var lepoties kā valsts, kas rada jaunuzņēmumus, ātru internetu un citas augstās tehnoloģijas, tomēr kiberdrošības jomā nepilnības vēl pastāv. Par to, ka kiberuzbrukumu sarežģītība un skaits turpina pieaugt, liecina arī CERT.LV statistikas dati: 2024. gada janvārī Latvijā notikuši 235 154 uzbrukumi unikālām IP adresēm.
Savas darbības sākumā Possible Security hakeri meklēja un atrada veidus, kā uzlauzt sabiedriski nozīmīgu organizāciju IT sistēmas, lai parādītu to vājās vietas un liktu aizdomāties par kiberdrošību, kuras nozīmi uzņēmēji apjauš tikai pamazām
Publiskā un privātā sektora kiberdrošība nav nodalāmas, tās viena otru būtiski ietekmē, tāpēc arī izaicinājumi ir jārisina visiem kopā. Kiberdrošības risku pārvarēšanā liela nozīme ir dažādu sektoru – publiskā, komerciālā, privātā – sadarbībai gan valsts ietvaros, gan pārrobežu mērogā. Viena no būtiskākajām problēmām patlaban ir nevienmērīgais kiberdrošības līmenis publiskajā un privātajā sektorā. Vienlaikus Latvijai netrūkst spēcīgu rīku, lai stātos pretī pat visnopietnākajiem izaicinājumiem šajā jomā.
Ir pagājuši desmit gadi, kopš notika pirmā kiberdrošībai veltītā konference Kiberšahs. Mēs visi pa šo laiku esam krietni izauguši – gan konferences rīkotāji, gan mērķauditorija. Un arī kiberuzbrucēji. Pēdējo pāris gadu laikā Krievijas aktivitātes Ukrainā un ar to saistītie kiberuzbrukumi ir piespieduši mūs risināt vēl nebijušus izaicinājumus un atrast veidus, kā kļūt spēcīgākiem, jo jebkurš konflikts ne tikai izraisa postu, bet arī veicina izaugsmi un attīstību. Tehnoloģiskā izaugsme nozīmē būt labākam par pretinieku, un tas attiecas ne tikai uz kiberdrošības ekspertiem: katram sabiedrības pārstāvim jābūt pietiekami modram, lai gudrībā pārspētu kiberļaundari un neiekristu tā slazdos.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
